Laika apstākļi un dārza darbi martā

Trešais gada mēnesis – marts, saukts arī par sērsnu mēnesi. Tā nosaukums cēlies no romiešu kara dieva Marsa (latīņu: Martis ģenitīvā) vārda un līdz Jūlija Cēzara kalendāra reformai ar to iesākās romiešu gads.

Laika apstākļi martā

Martā dienas strauji kļūst garākas. Temperatūras svārstības martā ir visai lielas gan diennakts griezumā, kad dienā pakususī sniega virskārta naktīs bieži sasalst, veidojot plānu ledus garozu – sērsnu, gan arī mēneša gaitā.

Marta aukstuma rekords tika uzstādīts 1942. gada 14. martā Ainažos, kad termometra stabiņš noslīdēja līdz -34,4 °C. Bet nav retums arī siltas dienas, sevišķi mēneša otrā pusē. 2015. gadā turpat Ainažos 18. martā bija +15 grādu silts. Bet 2013. gadā Piedrujā 23. martā bija +18,5 grādu silts. Nokrišņu martā nav daudz – tas ir otrs sausākais mēnesis pēc februāra.

Dārza darbi

Dārzkopjiem marts, pirmām kārtām, ir sēšanas un stādu audzēšanas mēnesis. Ar dārza darbiem ārā vēl nevajadzētu steigties. Uzmanība galvenokārt pievēršama dārza apsekošanai, inventāra sagatavošanai, pārbaudei un, ja nepieciešams, remontam. Var pārskatīt dobes, ieplānot to izvietojumu, iepirkt sēklas, apgriezt un veidot augļu koku vainagus.

Jānovērtē kādā stāvoklī ir putnu būri, jo mazie draugi pamazām atgriežas un sāk iekārtot sev mājvietas. Tie ne tikai atdzīvinās dārzu ar savām dziesmām, bet arī būs lieliski palīgi cīņā ar dažādiem kaitēkļiem.

Augļudārzā

Augļu dārzā uz marta beigām, kad vairs nav gaidāmi lieli mīnusi, var sākt apgriezt augļu koku un krūmu zarus – bojātos un nokaltušos, kā arī veidot vainagus. To pašu dara ar dekoratīvajiem krūmiem. Atcerēsimies, ka visus griešanas darbus labāk veikt augļu dienās, sevišķi izvairoties to darīt lapu dienās. Kad nokusis sniegs, un zeme jau ir apžuvusi – novāc no rudens palikušās kritušās lapas un mumificējušos auglīšus. Zālienā izlīdzina kurmju rakumus un savāc mājas mīluļu pa ziemu atstātās kakiņas.

Sakņu dārzā

Apkurināmās siltumnīcās sējas darbi jau rit pilnā sparā, kamēr neapkurināmās vēl tikai gatavo sezonai. Martā saules gaismas jau ir pietiekoši, lai uz palodzēm liktu stādus. Stādiem sēj baziliku un citus garšaugus, brokoļus, gurķus, papriku, salātus, tomātus, ziedkāpostus. Papriku būtu vēlams sasēt vēl mēneša sākumā. Ja laika apstākļi atļauj, arī neapkurināmajās siltumnīcās vai lecektīs var sēt un stādīt redīsus, sīpolus lokiem, salātus, dilles.

Neaizmirsīsim par zaļajiem lociņiem, kurus var iegūt vienkārši ieliekot sīpolu burkā tā, lai saknīte saskartos ar ūdeni. Liekam gaismā uz palodzes un jau pēc dažām dienām tiksim pie pašu audzētiem zaļumiem.

Košumdārzā

Martā kastēs un podiņos uzsāk vasaras puķu sēšanu dēstiem. Mēneša sākumā vai vidū sēj balzamīnes, kohijas, lauvmutītes, petūnijas, salvijas, verbēnas, bet mēneša beigās – arī asteres, vasaras flokšus, puķu tabaku u.c. Aptuvenos sēšanas un dēstu stādīšanas laikus būtu jānolasa uz sēklu iepakojuma, jo dažādām šķirnēm tie var būt atšķirīgi. Kad iestājas siltāks laiks, apgriež apsalušos un nomelnējušos rožu dzinumus.

Marts ir īstais laiks, lai pārstādītu vai pavairotu istabas augus. Dienas kļūst garākas, temperatūra aiz loga paaugstinās un telpaugiem nepieciešama papildus uzmanība. Pakāpeniski sāk tos vairāk laistīt un pēc nepieciešamības mēslot.

Marta otrā pusē vāc priežu, bērzu un apšu pumpurus ārstniecības tējām.