Novembris agrāk tika saukts par salnas vai sala mēnesi, kā arī par veļu mēnesi, jo tieši novembra sākumā tradicionāli noslēdzas veļu laiks un dārzs pakāpeniski dodas ziemas mierā.
Autors: Tava-pasaule.lv redakcija
Laika apstākļi novembrī
Novembris ir pārejas laiks no vēlā rudens uz pirmo aukstumu un sniegu. Mēneša gaitā dienas kļūst izteikti īsas – dienas garums sarūk līdz aptuveni 7 stundām. Laiks bieži ir mākoņains un mitrs, saulainu brīžu kļūst izteikti mazāk, un parastu lietu arvien biežāk nomaina slapjš sniegs vai putenis.
Novembra vidējā gaisa temperatūra Latvijā pēc 1991.–2020. gada klimatiskās normas ir +1,6 °C. Vēsākais novembris ierasti ir valsts austrumos – Alūksnē un Zosēnos, kur vidējā temperatūra ir ap +0,1–+0,2 °C. Savukārt siltākais laiks saglabājas Kurzemes piekrastē (Liepājā un Ventspilī), kur tā sasniedz ap +3,8–+4,0 °C. Mēneša gaitā diennakts vidējā temperatūra pakāpeniski noslīd zem nulles, un augu veģetācijas periods noslēdzas arī piekrastes rajonos.
Lai gan novembris saistās ar tumsu un vēsumu, mēneša sākumā reizēm mēdz gadīties arī pa kādai neparasti siltai dienai. Meteoroloģisko novērojumu vēsturē augstākā novembra temperatūra Latvijā ir +17,8 °C (reģistrēta 1968. gada 1. novembrī Liepājā). Turpretī viszemākā temperatūra – –24,6 °C – novērota 1971. gada 21. novembrī Zosēnos.
Novembrī bieži pūš arī brāzmaināks vējš (postošākā rudens vētra Latvijā fiksēta tieši 1969. gada novembra sākumā). Vidējais nokrišņu daudzums ir ap 60 mm, un mēneša otrajā pusē daudzviet sāk veidoties pirmā sniega sega, kas gan visbiežāk vēl ir nestabila un ātri nokūst.
Mārtiņdienas ticējumi par laiku:
Ja Mārtiņos zosis pa dubļiem staigā — Ziemassvētkos slidināsies pa ledu.
Ja Mārtiņos zosis pa ledu iet — Ziemassvētkos peldēs pa ūdeni.
© Foto: Kristīne Kleinberga-Ankrava /Laika apstākļi un dārza darbi novembrī
Dārza darbi novembrī
Novembrī aktīvā sezona dārzā noslēdzas. Galvenais uzdevums ir sagatavot augus ziemai, pasargāt tos no sala un meža dzīvniekiem, kā arī pabeigt visus tos darbus, kas iekrājušies no oktobra.
Sakņu dārzā
Pirms zeme sasalst (vislabāk sausā laikā un tuvāk pilnmēnesim), var paspēt veikt dārzeņu ziemas sēju. Dobēs sēj burkānus, bietes, dilles, pētersīļus, selerijas un spinātus – pavasarī šīs sēklas sadīgs krietni agrāk un stādi būs izturīgāki.
Līdz pat Mārtiņiem (10. novembrim), ja vien augsne nav sasalusi, vēl var stādīt ziemas ķiplokus un sīpolus. Pēc ražas novākšanas pabeidz pēdējos dobju uzrakšanas darbus. Smagākas māla augsnes vērts atstāt neizlīdzinātas – tā sauktajā “rupjā arumā”, lai ziemas sals pats sadrupinātu un uzlabotu tās struktūru. Novembris ir tradicionālais kāpostu skābēšanas laiks uzglabāšanai ziemas mēnešiem.
Augļudārzā
Augļu kokiem un krūmiem izgriež nokaltušos, slimos vai nolūzušos zarus, kā arī rūpīgi savāc un aizvāc no dārza visas sapuvušās vai slimību skartās ogas un augļus.
Jaunos kociņus sargā no grauzējiem un meža zvēriem – to stumbrus aptin ar aizsargtīkliem, eglīšu zariem vai speciāliem stumbru sargiem. Sausās bezsala dienās koku stumbrus nobalina. Tas pavasarī pasargās mizu no plaisāšanas krasu temperatūras svārstību dēļ.
Košumdārzā
Pēc pirmajām stabilajām salnām sāk piesegt sala jutīgākās ziemcietes. Rozes pieber ar sausu kūdru vai kompostu un pārklāj ar eglīšu zariem (svarīgi to nedarīt par agru, kamēr gaisa temperatūra vēl turas virs nulles).
Piramīdveida un jutīgāku šķirņu skujkokus viegli apsien ar auklu, lai smagais un slapjais sniegs tiem nenolauztu zarus. Jāatceras iztukšot un iztīrīt ūdensvada sistēmas, šļūtenes un ūdens tvertnes, kā arī sakopt un novietot glabātavā dārza tehniku un rīkus.
