Gada īsākais mēnesis – februāris, senāk saukts arī par Sveču mēnesi. Tā nosaukums cēlies no seno romiešu vārda februum, kas nozīmē šķīstīšanos, attīrīšanos. Pirms Jūlija Cēzara veiktās kalendāra reformas februāris bija romiešu gada pēdējais mēnesis.
© Attēls: Tava-pasaule.lv / Laika apstākļi un dārza darbi februārī
Laika apstākļi februārī
Februārī dienas stiepjas aizvien garākas, kopumā par divām stundām, arī saulainu dienu ir vairāk kā janvārī, tomēr tieši janvāra beigās – februāra sākumā ir gada aukstākais laiks. Tā 1956. gada 8. februārī Daugavpilī tika reģistrēts −43,2 °C sals, kas ir arī absolūti zemākā reģistrētā gaisa temperatūra Latvijā. Pēdējos gados gan februāri laiks ir visai silts. Tā, piemēram, 2015. gada februārī pēc septītā datuma dienas gaisa temperatūra turējās stabili virs nulles.
Dārza darbi februārī
Augļudārzā
Saulītei sākot sildīt, augļu dārzā var novērot nepatīkamu parādību, kad siltumā atkūst koku šūnsula. Uznākot salam, tā sasalstot var bojāt šūnas un saplēst augļukoku mizu, ļaujot ievazāties dažādu slimību izraisītājiem. Stumbrus var aizsargāt tos maksimāli augstu apberot ar sniegu (pasargā arī no apsalšanas), vēlāk – atkārtoti balsinot pa ziemu pabirušo rudens kaļķojumu. Balsināšana palielina saules atstarošanos no dabīgi tumšās mizas, tādējādi saulē tā sasilst mazāk un seklāk. Balsināšanu veic plusa temperatūrās, izmantojot dzēsto kaļķu suspensiju vai speciālus veikalos nopērkamus maisījumus.
Sakņu dārzā
Regulāri jāpārbauda, kā glabājas ieziemotie dārzeņi, vai darbojas ventilācija. Audzēšanai apkurināmās siltumnīcās jāsēj gurķi, ziedkāposti, redīsi, salāti, tomāti.
Košumdārzā
Puķkopji var sēt petūnijas, lobēlijas, begonijas un leduspuķes. Vēsās telpās ziemojošās puķes — dālijas, hortenzijas, hrizantēmas, pelargonijas u. c. — pārnesamas uz siltākām telpām, tuvāk gaismai. Jāsāk gatavoties istabas augu pavasara pārstādīšanai – jāsagatavo podi un zeme.
Turpinās meža darbu sezona. Īsumā par tiem var izlasīt decembra dārza darbu kalendārā šeit.
Dārza darbi Mēness ritmos. Skatīt…
