Kad skatāmies debesīs, kosmoss šķiet neizmērojami tāls un noslēpumains. Taču patiesībā mēs paši visu laiku atrodamies kosmosā – uz planētas Zeme, kas riņķo ap Sauli, bet pati Saules sistēma atrodas Piena Ceļa galaktikā.
Autors: Tava-pasaule.lv redakcija
Katru gadu no 4. līdz 10. oktobrim tiek atzīmēta Starptautiskā kosmosa nedēļa. Šis ir laiks, kad īpaša uzmanība tiek pievērsta kosmosa izpētei, astronomijai un kosmosa tehnoloģijām.
Kosmoss mums nav nemaz tik tāls – Mēnesi redzam ar neapbruņotu aci, satelīti palīdz prognozēt laikapstākļus un nodrošina sakarus, bet kosmosa tehnoloģijas ļauj daudz labāk izpētīt arī pašu Zemi. Piedāvājam 10 interesantus faktus par kosmosu, Mēnesi un mūsu planētu.
1. Kāpēc Starptautiskā kosmosa nedēļa ir tieši oktobrī?
Starptautiskās kosmosa nedēļas datumi nav izvēlēti nejauši.
1957. gada 4. oktobrī Padomju Savienība palaida kosmosā Sputnik 1 – pirmo cilvēka radīto mākslīgo Zemes pavadoni. Šis notikums iezīmēja kosmosa laikmeta sākumu.
Savukārt 10. oktobrī 1967. gadā stājās spēkā starptautiskais Līgums par principiem, kas reglamentē valstu darbību kosmosa izpētē un izmantošanā, tostarp uz Mēness un citiem debess ķermeņiem.
Apvienoto Nāciju Organizācija Starptautisko kosmosa nedēļu noteica 1999. gadā. Tās mērķis ir veicināt izpratni par kosmosa zinātnes un tehnoloģiju nozīmi un starptautisko sadarbību kosmosa izpētē.
Attēls: tava-pasaule.lv / Zeme, Mēness un zvaigznes – tikai maza daļa no milzīgā Visuma.
2. Mēness ir daudz vairāk nekā skaists objekts nakts debesīs
Mēness ir vienīgais dabiskais Zemes pavadonis un atrodas vidēji aptuveni 384 400 kilometru attālumā no Zemes.
Salīdzinājumam – attālums starp Zemi un Mēnesi ir tik liels, ka starp abiem debess ķermeņiem teorētiski varētu novietot ap 30 Zemes pēc kārtas.
Mēness gravitācija ir galvenais Zemes okeānu paisumu un bēgumu cēlonis. Tā mijiedarbība ar Zemi ietekmē arī mūsu planētas rotāciju – Zemes griešanās laika gaitā ļoti lēni palēninās. Mēness gravitācija palīdz arī stabilizēt Zemes rotācijas ass slīpumu, kas ietekmē klimata ilgtermiņa stabilitāti.
3. Kāpēc mēs vienmēr redzam vienu un to pašu Mēness pusi?
No Zemes mēs gandrīz vienmēr redzam vienu un to pašu Mēness pusi. Tas notiek tāpēc, ka Mēness ap savu asi apgriežas tikpat ilgā laikā, cik nepieciešams, lai tas apriņķotu Zemi – aptuveni 27,3 dienās.
Šo parādību sauc par sinhrono rotāciju jeb paisuma un bēguma saslēgumu.
Bieži dzirdamais apzīmējums “Mēness tumšā puse” nav īsti pareizs. Mēness tālā puse nav mūžīgi tumša – arī tā saņem Saules gaismu. Precīzāk to saukt par Mēness tālo pusi.
4. Mēness pamazām attālinās no Zemes
Mēness katru gadu attālinās no Zemes par aptuveni 3,8 centimetriem. Šo procesu izraisa Zemes un Mēness gravitācijas mijiedarbība un paisuma un bēguma radītā berze.
Zemes rotācija pamazām palēninās, bet daļa no šīs sistēmas enerģijas tiek pārnesta uz Mēness orbītu, tāpēc Mēness lēnām attālinās no Zemes.
Šīs izmaiņas ir ļoti lēnas, tāpēc tuvākajā nākotnē Mēness nekur prom neaizlidos. Tomēr tās labi parāda, ka pat Zemes un Mēness sistēma nav pilnīgi nemainīga.
5. Mēness fāzes nenozīmē, ka Mēness maina formu
Jauns Mēness, augošs Mēness, pilnmēness un dilstošs Mēness nav dažādas Mēness formas. Mēness visu laiku ir aptuveni lodveida.
Mainās tas, cik lielu Saules izgaismoto Mēness daļu mēs no Zemes varam redzēt.
Mēness pats savu gaismu nerada – tas atstaro Saules gaismu. Jauna Mēness laikā no Zemes redzamā Mēness puse atrodas tumsā, bet pilnmēness laikā tā ir pilnībā izgaismota.
No viena jauna Mēness līdz nākamajam paiet aptuveni 29,5 dienas. Savukārt Mēness apriņķo Zemi aptuveni 27,3 dienās. Atšķirība rodas tāpēc, ka šajā laikā arī Zeme ir pārvietojusies savā orbītā ap Sauli.
6. Zeme nav nekustīga – mēs nepārtraukti pārvietojamies kosmosā
Pat tad, kad sēžam pilnīgi mierīgi, mēs patiesībā pārvietojamies ļoti lielā ātrumā.
Zeme griežas ap savu asi un vienlaikus riņķo ap Sauli. Zeme kopā ar visu Saules sistēmu savukārt pārvietojas ap Piena Ceļa galaktikas centru.
Zeme ap Sauli pārvietojas vidēji ar ātrumu aptuveni 107 000 kilometru stundā, bet Saules sistēma ap galaktikas centru pārvietojas vēl daudz lielākā ātrumā. Tāpēc kosmiskā mērogā mēs nekad neesam pilnīgi nekustīgi.
7. Kosmosa tehnoloģijas izmantojam ikdienā
Kosmosa tehnoloģijas jau sen ir kļuvušas par mūsu ikdienas sastāvdaļu.
Satelīti palīdz nodrošināt navigāciju un sakarus, novērot laikapstākļus, kartēt Zemes virsmu un sekot dažādiem procesiem uz mūsu planētas.
Satelītu dati tiek izmantoti arī lauksaimniecībā, mežu un ledāju novērošanā, klimata pētījumos, okeānu uzraudzībā un dabas katastrofu seku novērtēšanā. Tādējādi kosmosa tehnoloģijas palīdz ne tikai izpētīt Visumu, bet arī labāk saprast un pārvaldīt mūsu pašu planētu.
8. Arī kosmosā ir savi atkritumi
Cilvēce kosmosā ir nosūtījusi tūkstošiem satelītu, raķešu un citu objektu, un daļa no tiem joprojām atrodas orbītā ap Zemi.
Kosmiskie jeb orbitālie atkritumi ir nefunkcionējoši cilvēka radīti objekti un to fragmenti. Tie var būt neaktīvi satelīti, izlietotas raķešu detaļas un sīki fragmenti, kas radušies objektu sadursmju vai eksploziju rezultātā.
Problēma ir to lielais kustības ātrums. Pat neliels fragments sadursmē ar satelītu vai citu kosmosa aparātu var radīt nopietnus bojājumus.
Tāpēc viens no mūsdienu kosmosa nozares uzdevumiem ir ne tikai nogādāt orbītā jaunus satelītus, bet arī samazināt kosmisko atkritumu daudzumu un novērst jaunu atkritumu rašanos.
9. Vai Visumā ir vēl kāda dzīvība?
Vai Zeme ir vienīgā vieta Visumā, kur pastāv dzīvība? Pagaidām uz šo jautājumu nav atbildes.
Līdz šim nav atrasti apstiprināti pierādījumi par dzīvību ārpus Zemes. Taču zinātnieki turpina meklēt planētas un citus debess ķermeņus, kuros varētu pastāvēt dzīvībai piemēroti apstākļi.
Meklējumi notiek gan ārpus Saules sistēmas, pētot tālas planētas, gan tepat mūsu kosmiskajā apkārtnē. Tiek pētīts Marss, kā arī dažādi ledus klāti pavadoņi, kuros varētu atrasties šķidrs ūdens zem virsmas.
Tātad pagaidām varam droši teikt tikai vienu: dzīvība ārpus Zemes vēl nav atklāta, bet jautājums joprojām ir viens no interesantākajiem mūsdienu astronomijas un astrobioloģijas pētījumu virzieniem.
10. Lai vērotu kosmosu, nav nepieciešams teleskops
Lai sāktu interesēties par astronomiju, nemaz nav vajadzīgs dārgs teleskops.
Ar neapbruņotu aci iespējams novērot Mēnesi, spožākās planētas, zvaigznājus un dažkārt arī meteorus. Īpaši tumšā vietā, prom no pilsētas gaismām, nakts debesis atklāj daudz vairāk zvaigžņu nekā ikdienā ierasts redzēt.
Interesanti ir arī sekot Mēness fāzēm. Vērojot Mēnesi vairākas nedēļas pēc kārtas, var pamanīt, kā mainās tā izgaismotā daļa un atrašanās vieta debesīs.
Ja rodas vēlme redzēt vairāk, labs sākums var būt arī binoklis. Ar to iespējams aplūkot Mēness krāterus un citus debesu objektus, pirms ķerties pie nopietnāka teleskopa.
Kosmoss ir tuvāks, nekā šķiet
Kosmoss nav kaut kas, kas atrodas tikai tālu aiz Zemes robežām. Mēs paši esam daļa no tā, un Mēness, Saule, planētas un zvaigznes atrodas mums apkārt nepārtrauktā kustībā.
Jo vairāk par to uzzinām, jo interesantāks kļūst jautājums par to, kā radās mūsu planēta, kā veidojās Visums un kas vēl atrodas aiz tā, ko šobrīd spējam novērot.