Laika apstākļi un dārza darbi maijā

Maijs ir gada piektais mēnesis. Daba pamodusies, un gājputni atgriezušies. Nosaukums, visticamāk, cēlies no seno romiešu auglības dievietes Maijas vārda. Maijs ir viens no dārzkopjiem spraigākajiem mēnešiem gadā.

Tava-pasaule.lv

Autors: Tava-pasaule.lv redakcija


Mūsu senči maiju sauca par lapu jeb sējas mēnesi, bet lietuvieši to mēdz dēvēt par ziedu mēnesi. Vēsturiski maiju ar ziedēšanu saistīja arī Lielās franču revolūcijas kalendārs, kurā ziedu mēnesis – floreāls – ilga no 20. aprīļa līdz 20. maijam.

SATURA RĀDĪTĀJS:

Laika apstākļi maijā
Dārza darbi
Dārza darbu kalendārs 2026. gada maijam

Laika apstākļi un dārza darbi maijā

© Foto: Kristīne Kleinberga-Ankrava / Laika apstākļi un dārza darbi maijā

Laika apstākļi maijā

Maijs ir pirmais veģetācijas perioda mēnesis. Parasti tas ir viens no saulainākajiem un sausākajiem mēnešiem gadā. Reizēm gan temperatūra maijā var būt ļoti nepastāvīga. Latvijas dienvidaustrumos temperatūra pārsniedz +10 °C robežu jau maija pirmajās dienās, turpretī jūras piekrastē tas notiek tikai maija pēdējā dekādē.

Mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijā ir no +8,5°C (Kurzemes ziemeļos Kolkasragā) līdz +12,0°C Daugavpilī. Bet vēsturiski maijā visaukstākais laiks ir bijis 1927. gadā, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra visā Latvijā nepārsniedza plus 6-7 grādus. Vissiltākais laiks maijā ir bijis 2013. gadā. Togad, pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem, mēneša vidējā gaisa temperatūra piekrastes rajonos sasniedza 11-14, bet iekšzemē 14-16 grādus. 2017. gada 1. maija rītausmā valdīja sals, Mērsragā pat līdz -6 grādiem. 2018. gada auksto pavasara sākumu aprīļa pēdējā dienā nomainīja visai vasarīgs laiks – pat ar negaisu naktī uz pirmo maiju.

Maijā visai raksturīgas ir nakts salnas. Gaisā jūras piekrastē tās parasti beidzas maija pirmajā dekādē, Latvijas rietumu un centrālajā daļā – otrajā dekādē, bet ziemeļaustrumos un Vidzemes augstienē – tikai trešajā dekādē. Tomēr visai bieži aukstos pavasaros salnas gaisā un uz augsnes virsmas var būt līdz pat mēneša beigām vai pat jūnija vidum visā Latvijas teritorijā.

Dārza darbi

Maijā augi iegūst savu lapu rotu. Zied augļukoki. Maijā norit augļu un krāšņuma koku un krūmu stādīšana, turpinās dārzeņu sēja un dēstīšana, dažādi augu aizsardzības pasākumi.

Augļudārzā

Kailsakņu stādus var stādīt vēl mēneša sākumā. Nepieciešamības gadījumā pirms vai arī uzreiz pēc ziedēšanas veic augļu koku miglošanu. Maijā zied lielākā daļa augļukoku un krūmu, tāpēc pret salnām sagatavo dūmu sveces jeb kādus dabiskos līdzekļus. Laista iestādītos augļu koku un krūmu stādus. Irdina zemi.

Sakņu dārzā

Maijā jāiesēj un jāiestāda lielākā daļa dārzeņu. Neapkurināmās siltumnīcās stāda gurķus, tomātus, papriku, arī kabačus. Laukā sēj dilles, pētersīļus, salātus, spinātus, skābenes, burkānus, bietes, kāļus, rāceņus un redīsus. Arī zirņus un pupas. Kļūstot siltākam – siltumu mīlošās sviesta un dārza pupiņas. Stāda kartupeļus un sīpolus, kāpostus, ziedkāpostus un brokoļus. Var jau novākt redīsu, maurloku, salātu un skābeņu ražu.

Kraukšķīgie gardumi – redīsi

Kraukšķīgie gardumi – redīsi: kā audzēt un lietot uzturā. SKATĪT…

Košumdārzā

Laista un mēslo stādījumus, ar ceru dalīšanu pavairo ziemcietes. Maija pirmajā pusē ārā izstāda asteres, lefkojas, lauvmutītes un neļķes. Vēlāk sēj cinnijas, begonijas, salvijas, samtenes un citas pret augstumu vārīgākas puķes ar tādu aprēķinu, lai tās nesadīgtu pirms salnu izbeigšanās. Mēneša sākumā veic zālāja aerāciju. Balkonu īpašnieki kastēs nomaina zemi un mēneša otrajā pusē, vadoties no laika apstākļiem, sēj vai izstāda izvēlētos krāšņumaugus.

Tā kā maijs parasti nav no tiem mitrākajiem gada mēnešiem, tad rozes apmēram reizi nedēļā jālaista. Šim darbam izvēlamies lapu dienu agrus rītus vai vakarus un cenšamies nesaslapināt puķu karalienes lapas.

Dārza darbu kalendārs 2026. gada maijam

Par tabulu:
Kā darboties ar kalendāru var lasīt šeit. Informāciju par mēness ciklu izmantošanu dārzkopībā var atrast rakstā “Mēness un dārzs“. Tabulā norādītais laiks – Latvijas laika zonai.

Tabulā izmantotie apzīmējumi: Zodiaka zīmes: A – Auns, Vr – Vērsis, D – Dvīņi, Vz – Vēzis, L – Lauva, J – Jaunava, Sv – Svari, Sk – Skorpions, St – Strēlnieks, M – Mežāzis, Ū – Ūdensvīrs, Z – Zivis

Datums Mēness fāze Mēness zodiaka zīmēs Piezīmes
1 Pk Pilns 20:23 Sklapu diena Lapu diena.
2 S lapu diena
3 Sv St no 09:33augļi
4 P augļi
5 O M no 22:06sakņu diena
6 T sakņu diena
7 C sakņu diena Jetes diena.
8 Pk Ū no 10:27ziedu diena
9 S ziedu diena
10 Sv Dilst 00:10 Z no 20:39lapu diena Mātes diena.
11 P lapu diena
12 O lapu diena
13 T A no 03:03augļi
14 C augļi Debesbraukšanas diena.
15 Pk Vr no 05:31sakņu diena


16 S Jauns 23:01 sakņu diena
17 Sv D no 05:23ziedu diena
18 P ziedu diena
19 O Vz no 04:46lapu diena
20 T lapu diena
21 C L no 05:54augļi
22 Pk augļi
23 S Aug 14:11  J no 09:57sakņu diena
24 Sv sakņu diena Vasarsvētki.
25 P  Sv no 17:34ziedu diena Urbāna diena.
26 O ziedu diena
27 T ziedu diena
28 C Sk no 03:52lapu diena
29 Pk lapu diena
30 S St no 15:45augļi
31 Sv Pilns 11:45 augļi

Kalendāra sastādīšanā izmantotie avoti: A.Semjonova, O.Šuvalova “Mēness kalendārs ikdienas dzīvē”, Паунггер И., Поппе Т. ” Всё в нужный момент”, R. Engelke “Dārza darbi saskaņā ar Mēness ritmiem”

Līdzīgi raksti