Laika apstākļi un dārza darbi maijā

Maijs – gada piektais mēnesis. Daba pamodusies, gājputni atlidojuši. Tā nosaukums, visticamāk, ir cēlies no seno romiešu auglības dievietes Maijas vārda. Mūsu senči maiju sauca par lapu jeb sējas mēnesi. Bet mūsu dienvidu kaimiņi lietuvieši maija mēnesi mēdzot saukt par ziedu mēnesi.

Atskatoties vēsturē, ar ziedēšanu maiju saistīja Lielās franču revolūcijas kalendārs. Šī franču kalendāra reforma bija visai radikāla. Ziedu mēnesis – floreāls – sākās 20. aprīlī un ilga līdz 20. maijam. Maijs ir viens no dārzkopjiem spraigākajiem mēnešiem gadā.

Laika apstākļi maijā

Maijs ir pirmais veģetācijas perioda mēnesis. Parasti tas ir vissaulainākais un vissausākais mēnesis gadā. Reizēm gan temperatūra maijā var būt ļoti nepastāvīga. Latvijas dienvidaustrumos temperatūra pārsniedz +10° robežu jau maija pirmajās dienās, turpretī jūras piekrastē tas notiek tikai maija pēdējā dekādē.

Mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijā ir no +8,5°C (Kurzemes ziemeļos Kolkasragā) līdz +12,0°C Daugavpilī. Bet vēsturiski maijā visaukstākais laiks ir bijis 1927. gadā, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra visā Latvijā nepārsniedza plus 6-7 grādus. Vissiltākais laiks maijā ir bijis 2013. gadā. Togad, pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem, mēneša vidējā gaisa temperatūra piekrastes rajonos sasniedza 11-14, bet iekšzemē 14-16 grādus. 2017.gada 1. maija rītausmā valdīja sals, Mērsragā pat līdz -6 grādiem. 2018.gada auksto pavasara sākumu aprīļa pēdējā dienā nomainīja visai vasarīgs laiks – pat ar negaisu naktī uz pirmo maiju.

Maijā visai raksturīgas ir nakts salnas. Gaisā jūras piekrastē tās parasti beidzas maija pirmajā dekādē, Latvijas rietumu un centrālajā daļā – otrajā dekādē, bet ziemeļaustrumos un Vidzemes augstienē – tikai trešajā dekādē. Tomēr visai bieži aukstos pavasaros salnas gaisā un uz augsnes virsmas var būt līdz pat mēneša beigām vai pat jūnija vidum visā Latvijas teritorijā.

2023.gada maijs.Jauni aukstuma rekordi:

Dārza darbi

Maijā augi iegūst savu lapu rotu. Zied augļukoki. Maijā norit augļu un krāšņuma koku un krūmu stādīšana, turpinās dārzeņu sēja un dēstīšana, dažādi augu aizsardzības pasākumi.

Augļudārzā. Kailsakņu stādus var stādīt vēl mēneša sākumā. Nepieciešamības gadījumā pirms vai arī uzreiz pēc ziedēšanas veic augļu koku miglošanu. Maijā zied lielākā daļa augļukoku un krūmu, tāpēc pret salnām sagatavo dūmu sveces jeb kādus dabiskos līdzekļus. Laista iestādītos augļu koku un krūmu stādus. Irdina zemi.

Sakņu dārzā. Maijā jāiesēj un jāiestāda lielākā daļa dārzeņu. Neapkurināmās siltumnīcās stāda gurķus, tomātus, papriku, arī kabačus. Laukā sēj dilles, pētersīļus, salātus, spinātus, skābenes, burkānus, bietes, kāļus, rāceņus un redīsus. Arī zirņus un pupas. Kļūstot siltākam – siltumu mīlošās sviesta un dārza pupiņas. Stāda kartupeļus un sīpolus, kāpostus, ziedkāpostus un brokoļus. Var jau novākt redīsu, maurloku, salātu un skābeņu ražu.

Košumdārzā. Laista un mēslo stādījumus, ar ceru dalīšanu pavairo ziemcietes. Maija pirmajā pusē ārā izstāda asteres, lefkojas, lauvmutītes un neļķes. Vēlāk sēj cinnijas, begonijas, salvijas, samtenes un citas pret augstumu vārīgākas puķes ar tādu aprēķinu, lai tās nesadīgtu pirms salnu izbeigšanās. Mēneša sākumā veic zālāja aerāciju, otrajā pusē sāk pļaut. Balkonu īpašnieki kastēs nomaina zemi un mēneša otrajā pusē, vadoties no laika apstākļiem, sēj vai izstāda izvēlētos krāšņumaugus.

Tā kā maijs parasti nav no tiem mitrākajiem gada mēnešiem, tad rozes apmēram reizi nedēļā jālaista. Šim darbiņam izvēlamies lapu dienu agrus rītus vai vakarus un cenšamies nesaslapināt puķu karalienes lapas.

© Tava-pasaule.lv / Bez saskaņošanas un atsauces uz https://tava-pasaule.lv pārpublicēt aizliegts!