Maijs ir gada piektais mēnesis. Daba pamodusies, un gājputni atgriezušies. Nosaukums, visticamāk, cēlies no seno romiešu auglības dievietes Maijas vārda. Maijs ir viens no dārzkopjiem spraigākajiem mēnešiem gadā.

Autors: Tava-pasaule.lv redakcija
Mūsu senči maiju sauca par lapu jeb sējas mēnesi, bet lietuvieši to mēdz dēvēt par ziedu mēnesi. Vēsturiski maiju ar ziedēšanu saistīja arī Lielās franču revolūcijas kalendārs, kurā ziedu mēnesis – floreāls – ilga no 20. aprīļa līdz 20. maijam.
SATURA RĀDĪTĀJS:
Laika apstākļi maijā
Dārza darbi
Dārza darbu kalendārs 2026. gada maijam

© Foto: Kristīne Kleinberga-Ankrava / Laika apstākļi un dārza darbi maijā
Laika apstākļi maijā
Maijs ir pirmais veģetācijas perioda mēnesis. Parasti tas ir viens no saulainākajiem un sausākajiem mēnešiem gadā. Reizēm gan temperatūra maijā var būt ļoti nepastāvīga. Latvijas dienvidaustrumos temperatūra pārsniedz +10 °C robežu jau maija pirmajās dienās, turpretī jūras piekrastē tas notiek tikai maija pēdējā dekādē.
Mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijā ir no +8,5°C (Kurzemes ziemeļos Kolkasragā) līdz +12,0°C Daugavpilī. Bet vēsturiski maijā visaukstākais laiks ir bijis 1927. gadā, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra visā Latvijā nepārsniedza plus 6-7 grādus. Vissiltākais laiks maijā ir bijis 2013. gadā. Togad, pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem, mēneša vidējā gaisa temperatūra piekrastes rajonos sasniedza 11-14, bet iekšzemē 14-16 grādus. 2017. gada 1. maija rītausmā valdīja sals, Mērsragā pat līdz -6 grādiem. 2018. gada auksto pavasara sākumu aprīļa pēdējā dienā nomainīja visai vasarīgs laiks – pat ar negaisu naktī uz pirmo maiju.
Maijā visai raksturīgas ir nakts salnas. Gaisā jūras piekrastē tās parasti beidzas maija pirmajā dekādē, Latvijas rietumu un centrālajā daļā – otrajā dekādē, bet ziemeļaustrumos un Vidzemes augstienē – tikai trešajā dekādē. Tomēr visai bieži aukstos pavasaros salnas gaisā un uz augsnes virsmas var būt līdz pat mēneša beigām vai pat jūnija vidum visā Latvijas teritorijā.
Dārza darbi
Maijā augi iegūst savu lapu rotu. Zied augļukoki. Maijā norit augļu un krāšņuma koku un krūmu stādīšana, turpinās dārzeņu sēja un dēstīšana, dažādi augu aizsardzības pasākumi.
Augļudārzā
Kailsakņu stādus var stādīt vēl mēneša sākumā. Nepieciešamības gadījumā pirms vai arī uzreiz pēc ziedēšanas veic augļu koku miglošanu. Maijā zied lielākā daļa augļukoku un krūmu, tāpēc pret salnām sagatavo dūmu sveces jeb kādus dabiskos līdzekļus. Laista iestādītos augļu koku un krūmu stādus. Irdina zemi.
Sakņu dārzā
Maijā jāiesēj un jāiestāda lielākā daļa dārzeņu. Neapkurināmās siltumnīcās stāda gurķus, tomātus, papriku, arī kabačus. Laukā sēj dilles, pētersīļus, salātus, spinātus, skābenes, burkānus, bietes, kāļus, rāceņus un redīsus. Arī zirņus un pupas. Kļūstot siltākam – siltumu mīlošās sviesta un dārza pupiņas. Stāda kartupeļus un sīpolus, kāpostus, ziedkāpostus un brokoļus. Var jau novākt redīsu, maurloku, salātu un skābeņu ražu.
Košumdārzā
Laista un mēslo stādījumus, ar ceru dalīšanu pavairo ziemcietes. Maija pirmajā pusē ārā izstāda asteres, lefkojas, lauvmutītes un neļķes. Vēlāk sēj cinnijas, begonijas, salvijas, samtenes un citas pret augstumu vārīgākas puķes ar tādu aprēķinu, lai tās nesadīgtu pirms salnu izbeigšanās. Mēneša sākumā veic zālāja aerāciju. Balkonu īpašnieki kastēs nomaina zemi un mēneša otrajā pusē, vadoties no laika apstākļiem, sēj vai izstāda izvēlētos krāšņumaugus.
Tā kā maijs parasti nav no tiem mitrākajiem gada mēnešiem, tad rozes apmēram reizi nedēļā jālaista. Šim darbam izvēlamies lapu dienu agrus rītus vai vakarus un cenšamies nesaslapināt puķu karalienes lapas.
Dārza darbu kalendārs 2026. gada maijam
Par tabulu:
Kā darboties ar kalendāru var lasīt šeit. Informāciju par mēness ciklu izmantošanu dārzkopībā var atrast rakstā “Mēness un dārzs“. Tabulā norādītais laiks – Latvijas laika zonai.
- ziedu dienas
- lapu dienas
- augļu dienas
- sakņu dienas- ↑ - augšupejošs mēness
- ↓ - lejupejošs mēness, t.s. stādāmās dienas (papildus izceltas ar zaļu)
- ↔ - pārejas dienas
| Datums | Mēness fāze | Mēness zodiaka zīmēs | Piezīmes | |||
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1 | Pk | Pilns 20:23 | Sk![]() |
↓ | Lapu diena. | |
| 2 | S | ↓ | ||||
| 3 | Sv | St no 09:33 |
↔ | |||
| 4 | P | ↔ | ||||
| 5 | O | M no 22:06 |
↔ | |||
| 6 | T | ↑ | ||||
| 7 | C | ![]() |
↑ | Jetes diena. | ||
| 8 | Pk | Ū no 10:27 |
↑ | |||
| 9 | S | ↑ | ||||
| 10 | Sv | Dilst 00:10 | Z no 20:39 |
↑ | Mātes diena. | |
| 11 | P | ↑ | ||||
| 12 | O | ↑ | ||||
| 13 | T | A no 03:03 |
↑ | |||
| 14 | C | ↑ | Debesbraukšanas diena. | |||
| 15 | Pk | Vr no 05:31 |
↑ | |||
| 16 | S | Jauns 23:01 | ↑ | |||
| 17 | Sv | D no 05:23 |
↔ | |||
| 18 | P | ![]() |
↔ | |||
| 19 | O | Vz no 04:46 |
↓ | |||
| 20 | T | ↓ | ||||
| 21 | C | L no 05:54 |
↓ | |||
| 22 | Pk | ↓ | ||||
| 23 | S | Aug 14:11 | J no 09:57 |
↓ | ||
| 24 | Sv | ![]() |
↓ | Vasarsvētki. | ||
| 25 | P | Sv no 17:34 |
↓ | Urbāna diena. | ||
| 26 | O | ![]() |
↓ | |||
| 27 | T | ![]() |
↓ | |||
| 28 | C | Sk no 03:52 |
↓ | |||
| 29 | Pk | ![]() |
↓ | |||
| 30 | S | St no 15:45 |
↓ | |||
| 31 | Sv | Pilns 11:45 | ![]() |
↔ | ||
Kalendāra sastādīšanā izmantotie avoti: A.Semjonova, O.Šuvalova “Mēness kalendārs ikdienas dzīvē”, Паунггер И., Поппе Т. ” Всё в нужный момент”, R. Engelke “Dārza darbi saskaņā ar Mēness ritmiem”

