Oktobra nosaukums, tāpat kā septembra, cēlies no latīņu vārda octo – astoņi. Senajā romiešu kalendārā, kad gads sākās martā un tajā bija desmit mēneši, oktobris bija astotais gada mēnesis. Senāk latvieši oktobri sauca par veļu mēnesi.
Autors: Tava-pasaule.lv redakcija
Laika apstākļi oktobrī
Oktobrī rudens kļūst arvien izteiktāks – gaisa temperatūra pazeminās, koki zaudē lapas un daudzviet Latvijā beidzas augu veģetācijas periods. Pirmās rudens salnas austrumu rajonos iespējamas jau septembra beigās vai oktobra sākumā, bet Kurzemes piekrastē un citviet rietumos tās parasti iestājas vēlāk.
Oktobra vidējā gaisa temperatūra Latvijā pēc 1991.–2020. gada klimatiskās normas ir +6,8 °C. Vēsākais oktobris ir Alūksnē un Zosēnos, kur vidējā temperatūra ir ap +5,3–+5,4 °C, bet siltākais – Liepājā un Ventspilī, kur tā sasniedz ap +8,5–+8,6 °C. Mēneša laikā dienas kļūst vēsākas, bet naktīs arvien biežāk iespējams sals.
Oktobrī vēl var gadīties arī neparasti silts laiks. Meteoroloģisko novērojumu vēsturē augstākā oktobra temperatūra Latvijā sasniegusi +24,9 °C – tā 1966. gada 4. oktobrī reģistrēta Mērsragā. Savukārt viszemākā oktobra temperatūra –16,3 °C – 2002. gada 22. oktobrī novērota Zosēnos.
Salīdzinot ar septembri, oktobrī laiks kļūst mitrāks un vēsāks. Vidēji mēnesī Latvijā nokrišņu daudzums sasniedz ap 75 mm. Nokrišņi oktobrī var būt arī sniega veidā, tomēr pastāvīga sniega sega parasti vēl neveidojas. Pērkona negaisi kļūst reti, toties iespējama migla, sarma, salna un apledojums. Piekrastē sniega sega oktobrī parasti neveidojas vai saglabājas ļoti īslaicīgi.
Mēneša beigās dienas kļūst ievērojami īsākas, un dārzā arvien vairāk darbu jāplāno pirms sala iestāšanās. Mainīgie rudens laikapstākļi nozīmē, ka vienā oktobra pusē vēl var būt silts un saulains laiks, bet mēneša nogalē jau iespējamas ziemīgas dienas.
© Foto: Kristīne Kleinberga-Ankrava /Laika apstākļi un dārza darbi oktobrī
Dārza darbi oktobrī
Oktobrī aktīvā dārza darbu sezona tuvojas noslēgumam. Turpinās pēdējās ražas novākšana, stādīšana un augsnes sagatavošana ziemai. Daļa darbu jāpagūst paveikt līdz pastāvīga sala iestāšanās, tāpēc oktobris dārzā bieži ir pēdējais rosīgais rudens mēnesis.
Ja ievēro Mēness kalendāru, uzglabāšanai paredzētos augļus un dārzeņus ieteicams novākt augšupejošā (nejaukt ar augošu!) Mēnesī.
Sakņu dārzā
Novāc vēlīnos kāpostus, burkānus, bietes, kāļus, rutkus, rāceņus un selerijas. Salizturīgākos Briseles kāpostus var atstāt dobē arī vēlāk rudenī. Ķirbjus un citus jutīgākus dārzeņus pirms salnām novāc un nogādā vietā, kur tos var pasargāt no aukstuma.
Novāktos sakņu dārzeņus pirms ievietošanas glabāšanai rūpīgi apskata un atlasa bojātos vai savainotos eksemplārus. Veselīgākos dārzeņus novieto vēsā, tumšā un piemērotā glabāšanas vietā.
Pēc ražas novākšanas atbrīvotās dobes sakopj un sagatavo nākamajai sezonai. Augu atliekas, kurās nav slimību pazīmju, var izmantot kompostēšanai, bet slimos augus labāk no dārza aizvākt. Augsnes apstrādes laiks un veids atkarīgs no tās struktūras un konkrētās vietas.
Oktobrī stāda ziemas ķiplokus un ziemas sīpolus. Tos iestāda tā, lai pirms ziemas iestāšanās tie paspētu iesakņoties, bet nesāktu aktīvi augt virszemē.
Kāpostu skābēšana
Oktobris ir arī tradicionālais kāpostu skābēšanas laiks. Tautas ticējumos kāpostu skābēšanai piešķirta arī Mēness fāzes nozīme. Dažādos novados saglabājušies ticējumi, ka jaunā Mēnesī skābēti kāposti izdosies cietāki, bet vecā Mēnesī – mīkstāki. Ir arī ticējums, ka, kāpostus mucā berot, jāskaita vai jāsmejas, lai tie labi rūgtu.
Augļudārzā
Novāc pēdējos ziemas ābolus un bumbierus. Turpina vākt arī vēlīnās plūmes, ja tās nav novāktas iepriekš. Novāktos augļus pirms glabāšanas sašķiro, jo viens bojāts auglis var sabojāt arī pārējos.
Oktobrī var stādīt augļu kokus un ogulājus, kamēr zeme vēl nav sasalusi. Ābeles un bumbieres Latvijas apstākļos iespējams stādīt gan rudenī, gan pavasarī, taču rudenī stādīšana jāpabeidz pirms pastāvīga sala iestāšanās. Pēc iestādīšanas koki kārtīgi jāaplaista un sakņu zonu var mulčēt.
Jutīgākām augļu koku sugām un stādiem jāņem vērā konkrētās šķirnes un audzēšanas vietas ziemcietība. Saldie ķirši un plūmes ir jutīgāki pret nelabvēlīgiem ziemas apstākļiem, tāpēc aukstākos Latvijas reģionos to stādīšanu var atlikt līdz pavasarim.
Augļu kokiem un ogulājiem izgriež sausos, nokaltušos un slimos zarus. No stumbru un zaru tuvuma aizvāc bojātos augļus un citas augu atliekas. Ap augļu kokiem var uzklāt mulčas kārtu, taču mulču nevajadzētu sakraut tieši pie stumbra.
Mēneša beigās, kad lapas jau lielākoties nobirušas, var pārbaudīt augļu koku stumbrus un nepieciešamības gadījumā tos aizsargāt pret saules apdegumiem un temperatūras svārstībām.
Košumdārzā
Pēc pirmajām salnām rok dāliju gumus un kannu sakneņus. Oktobra sākumā vēl var izrakt un sagatavot glabāšanai gladiolu bumbuļsīpolus. Tos pirms novietošanas glabāšanai apskata un bojātos vai slimos eksemplārus atdala.
Turpina stādīt tulpju, hiacinšu, narcišu un citu pavasarī ziedošo sīpolpuķu sīpolus. Svarīgi tos iestādīt, kamēr augsne vēl ir pietiekami silta, lai sīpoli pirms ziemas varētu iesakņoties.
Tuvojoties salam, piesedz sala jutīgākās ziemcietes, ja konkrētajām sugām tas nepieciešams. Rozes pirms ziemas nedrīkst atstāt pilnīgi izkaltušas, tāpēc sausā rudenī tās aplaista, kamēr zeme vēl nav sasalusi.
No dārza aizvāc nezāļu un zaru kaudzes, kurās ziemai var paslēpties grauzēji. Sakopj arī siltumnīcas un citas dārza vietas, kurās nākamajā sezonā turpināsies audzēšana.
Oktobra nogalē dārzs pamazām pāriet ziemas miera periodā. Jo tuvāk novembris, jo svarīgāk ir pabeigt darbus, kurus vēl iespējams veikt bez sala – novākt atlikušo ražu, sakopt dobes, sagatavot jutīgākos augus ziemai un pārbaudīt, vai dārza tehnika un inventārs ir novietots glabāšanai piemērotā vietā.
