Jūlijs ir viens no izaicinošākajiem mēnešiem piemājas zālienam. Karstums, ilgstošs sausums vai, gluži pretēji, spēcīgas lietusgāzes var būtiski ietekmēt tā izskatu un veselību. Lai zāliens saglabātos zaļš, biezs un izturīgs, nav nepieciešami sarežģīti kopšanas darbi, taču svarīgi ievērot dažus pamatprincipus.
Autors: Tava-pasaule.lv redakcija
Nepļaut zāli pārāk īsu
Viena no biežākajām kļūdām vasaras vidū ir pārāk zema zāles nopļaušana. Lai gan var šķist, ka īsāks zāliens nozīmē retāku pļaušanu, patiesībā tas ātrāk zaudē mitrumu un kļūst ievērojami jutīgāks pret izdegšanu.
Jūlijā ieteicams uzturēt zāles augstumu aptuveni 5–7 centimetru robežās. Garāki zāles stiebri pasargā augsni no tiešiem saules stariem, palīdz saglabāt mitrumu un veicina spēcīgākas sakņu sistēmas veidošanos. Vienā pļaušanas reizē nevajadzētu nogriezt vairāk par trešdaļu no zāles garuma.
Svarīgi arī regulāri pārbaudīt zāles pļāvēja asmeņu stāvokli. Ass nazis nodrošina tīru griezumu, savukārt neass asmens saplēš zāles stiebrus, kas vēlāk kļūst brūni un padara zālienu vizuāli mazāk pievilcīgu.
Laistīt retāk, bet pamatīgāk
Ja vasara ir sausa, pareiza laistīšana kļūst par vienu no svarīgākajiem kopšanas darbiem. Labāk zālienu laistīt retāk, taču bagātīgi, lai ūdens iesūktos dziļāk augsnē un sasniegtu saknes. Tas veicina dziļākas un izturīgākas sakņu sistēmas attīstību.
Vispiemērotākais laiks laistīšanai ir agrs rīts vai vēls vakars, kad ūdens neiztvaiko tik strauji. Savukārt dienas vidū liela daļa mitruma pazūd vēl pirms tas sasniedz augsni.
Attēls: tava-pasaule.lv / Zāliena kopšana jūlijā
Nesteigties ar mēslošanu
Ja zāliens ir veselīgs, jūlijā intensīva mēslošana parasti nav nepieciešama. Īpaši karstā un sausā periodā slāpekļa mēslojums var radīt augiem papildu slodzi.
Ja tomēr nepieciešams papildināt barības vielu krājumus, to ieteicams darīt pēc lietus vai laikā, kad iespējams nodrošināt pietiekamu laistīšanu. Vienmēr jāievēro mēslojuma ražotāja norādījumi un nevajadzētu pārsniegt ieteicamās devas.
Pievērst uzmanību zāliena stāvoklim
Jūlijā īpaši labi redzams, kurām zāliena vietām nepieciešama papildu uzmanība. Dzelteni plankumi var liecināt par mitruma trūkumu, nevienmērīgu laistīšanu vai augsnes sablīvēšanos. Savukārt izretinātas vietas bieži rodas intensīvas noslodzes vai ilgstoša sausuma dēļ.
Vairumā gadījumu nav nepieciešams nekavējoties veikt atjaunošanas darbus. Plašāku piesēšanu un zāliena atjaunošanu parasti ieteicams plānot vasaras beigās vai agrā rudenī, kad laika apstākļi ir labvēlīgāki jaunās zāles iesakņošanai.
Ko darīt ar nopļauto zāli?
Ja zāliens tiek pļauts regulāri un vienā reizē tiek nogriezts tikai neliels zāles daudzums, smalki sasmalcinātu pļāvumu var atstāt uz zāliena. Tas pakāpeniski sadalās un papildina augsni ar organiskajām vielām.
Ja zāle ir gara, slapja vai nopļauts liels daudzums, to labāk savākt. Bieza nopļautās zāles kārta var traucēt gaisa piekļuvei un radīt labvēlīgus apstākļus sēnīšu slimību attīstībai.
Saudzēt zālienu karstākajās dienās
Ilgstoša sausuma laikā zāliens aug lēnāk un sliktāk atjaunojas. Ja iespējams, šajā periodā vēlams izvairīties no intensīvas slodzes – biežas skriešanas, smagas tehnikas pārvietošanas vai citiem darbiem, kas var sablīvēt augsni un bojāt sakņu sistēmu.
Ja zāliens karstuma dēļ kļūst nedaudz dzeltenīgs, nevajadzētu steigties ar radikāliem risinājumiem. Lielākā daļa zālienu pēc lietus vai regulāras laistīšanas atgūst zaļo krāsu un turpina augt.
Galvenais – nepārspīlēt
Jūlijā zālienam nav nepieciešama sarežģīta kopšana. Daudz svarīgāk ir nepļaut zāli pārāk īsu, nodrošināt pietiekamu mitrumu un izvairīties no darbiem, kas karstuma periodā var radīt papildu slodzi. Ar regulāru pļaušanu un pārdomātu laistīšanu zāliens saglabās veselīgu izskatu līdz pat vasaras beigām, kad varēs plānot arī nopietnākus atjaunošanas darbus.
Biežākās kļūdas zāliena kopšanā jūlijā
Lai gan zāliena kopšana vasaras vidū šķiet vienkārša, tieši jūlijā visbiežāk tiek pieļautas kļūdas, kas vēlāk ietekmē tā izskatu un veselību.
Pārāk īsa pļaušana. Karstā laikā zāli nevajadzētu nopļaut pavisam īsu. Īsi stiebri nespēj pietiekami pasargāt augsni no saules, tāpēc mitrums iztvaiko daudz ātrāk un zāliens sāk dzeltēt. Turklāt novājinātā zālē vieglāk ieaug nezāles.
Pļaušana dienas karstumā. Lai gan dažkārt tas ir vienīgais brīvais laiks, zāles pļaušana dienas vidū rada augiem papildu slodzi. Ja iespējams, pļaušanu labāk ieplānot no rīta vai vakarā, kad gaisa temperatūra ir zemāka.
Bieža, bet sekla laistīšana. Ikdienas īsa zāliena apsmidzināšana nav efektīva. Ūdens neiesūcas pietiekami dziļi, tādēļ saknes paliek tuvu augsnes virskārtai un kļūst jutīgākas pret sausumu. Daudz labāk ir laistīt retāk, bet pamatīgi.
Pārmērīga mēslošana. Karstā un sausā laikā zāliens aug lēnāk, tāpēc tam nav nepieciešams liels barības vielu daudzums. Pārmērīga mēslojuma lietošana var ne tikai nedot gaidīto rezultātu, bet arī radīt papildu slodzi.
Neasu pļāvēja asmeņu izmantošana. Neass nazis zāli nevis nogriež, bet saplēš. Rezultātā stiebru gali kļūst brūni, un viss zāliens izskatās nekopts, pat ja tas nopļauts pavisam nesen.
Steiga ar zāliena atjaunošanu. Pamanot izretinātas vai izdegušas vietas, daudzi steidzas tās pārsēt jau jūlijā. Tomēr vasaras karstums nav labvēlīgākais laiks jaunās zāles iesakņošanai. Vairumā gadījumu labāk nogaidīt līdz augusta beigām vai septembrim, kad augsnē ir vairāk mitruma un gaisa temperatūra kļūst mērenāka.
Ievērojot šos vienkāršos ieteikumus, zāliens veiksmīgāk pārdzīvos vasaras karstumu un būs labā stāvoklī arī rudens sākumā.
