Stress samazina mūsu darbaspējas un ietekmē domu skaidrību, kas rezultātā noved pie nepareizu lēmumu pieņemšanas un palielina neapmierinātību ar sevi, apkārtējiem un dzīvi kopumā. Šajā rakstā padalīsimies ar trīs vienkāršām, efektīvām un praksē pārbaudītām tehnikām stresa mazināšanai. Runa būs par meditācijām.
Meditācijas skolotājs Marks Torntons (Mark Thornton) apgalvo ka, neatkarīgi no tā, kāda ir cilvēka nodarbošanās, pastāv ērti un vienkārši veidi, kā ātri nomierināt savus uzvilktos nervus vai sakarsušo prātu, saglabājot mieru un sasniedzot dziļu relaksāciju pat paaugstināta stresa apstākļos.
Uzskats, ka meditāciju praktizēšanai nepieciešami īpaši laika, telpas vai kāda speciāla aprīkojuma resursi, ir maldīgs. Protams, ir tehnikas, kuru veikšanai ir vajadzīgi noteikti apstākļi bet, lielākoties, meditēt var jebkurā vietā un jebkurā laikā. Turklāt ar to var nodarboties pat visaizņemtākie cilvēki.
Visas dienas garumā mums ir ļoti daudz iespēju miera un iekšējās harmonijas radīšanai.
Kā nomierināt nervus: 3 superefektīvas tehnikas
Pirmā tehnika: Atvērtais ķermenis
Šī tehnika nāk no tantriskās tradīcijas, kurā tiek uzsvērts, ka relaksēts, atvērts un plūstošs ķermenis ir spējīgs saturēt vairāk enerģijas. Uzskata, ka samezglojumi, bloki un sašaurinājumi ierobežo mūsu spējas izjust savu būtību, kodolu un sirdi. No rietumnieku viedokļa šī tehnika ir kā progresīva muskuļu relaksācijas forma.
Kāds labums no šīs tehnikas:
- Ātri rada mieru.
- Noņem ķermenī uzkrāto spriedzi.
- Dod efektu nepilnas minūtes laikā.
Izpildījums:
Šī tehnika maina veidu, kā reaģējam stresa situācijās. Stress pieprasa mūsu ķermenim sarauties un aizvērties. Apzināti atbrīvojot muskuļus, mēs efektīvi pārraujam stresa radītos modeļus.
- Pavēro muskuļus plecos. Vai tur ir kāds saspringums? Lai gūtu priekšstatu par stresa līmeni, vari uzraut plecus līdz ausīm un tad strauji atbrīvot tos.
- Ievēro sīkos muskuļus ap acīm. Ļauj tiem atbrīvoties. Varbūt izjūti vajadzību piemiegt acis, samirkšķināt vai viegli pamasēt šo zonu, lai ļautu mazajiem muskulīšiem atbrīvoties.
- Tagad pievērs uzmanību savai pierei un ļauj atbrīvoties pieres muskuļiem. Ja vajag, viegli pamasē pieri un deniņus.
- Pavēro kakla muskuļus. Pagrozi galvu no vienas puses uz otru.
- Tagad pievērs uzmanību žoklim. Atbrīvo žokļa muskuļus. Ļauj tiem atslābt un palikt mutei nedaudz pavērtai.
- Ievēro muskuļus vēderā. Lai to izdarītu, dziļi ieelpo ar ķermeņa augšdaļu līdz vēderam. Izelpo un vēlreiz dziļi ieelpo, šoreiz turot krūtis un plecus mierīgus, – tas ļaus vēderā ieplūst vairāk gaisam. Vēlreiz dziļi ieelpo un izmanto savus vēdera muskuļus, lai izspiestu vēderu uz priekšu. Tad atbrīvojies un pavēro, vai vēdera muskuļos ir lielāka viegluma un atbrīvotības sajūta.
Lai sasniegtu noturīgu rezultātu un ķermenis pierastu rīkoties atbrīvotā veidā, vingrinājums jāveic katru dienu. Praktizējoties un vairāk iepazīstot šo vingrinājumu, tas aizņems pat mazāk kā trīsdesmit sekundes.
Otrā tehnika: Dusmu pārvarēšana
Reizēs, kad esam dusmīgi un aizkaitināti, mums ir vairākas iespējas, kā reaģēt. Mēs varam turēt dusmas sevī iekšā un vārīties tajās gadiem (pavēro, ko tas dara ar tavu ķermeni!). Varam izgāzt tās uz citiem, kas arī nav tas labākais variants. Bet varam šo dusmu enerģiju izmantot arī kādā konstruktīvākā un nekaitīgākā veidā.
Dusmu pārvarēšanas tehnika ir droša dusmu izpaušana, kas ļauj sistēmai atbrīvoties no liekā tvaika. Šī meditācija nāk no Sahadža Jogas skolas.
Kāds labums no šīs tehnikas:
- Ļauj pilnībā pārdzīvot dusmas, nevis tās apspiest.
- Nodrošina drošu kanālu, caur kuru dusmas var tikt izpaustas.
Izpildījums:
- Atrodi klusu vietu mājās, kur tevi neviens netraucēs.
- Pavadi aptuveni vienu minūti, ievērojot visu ar maņām uztveramo ārpus ķermeņa (ko redzi, dzirdi, sajūti, kādas smaržas jūtamas apkārt, garšas).
- Pavadi vienu minūti, pievēršot uzmanību un ievērojot visas iekšējās sajūtas ķermenī.
- Apzinies dusmu sajūtas ķermenī. Kur tās ir sajūtamas? Šī meditācija ir balstīta uz ķermeni. Mēs nevaram izjust dusmas bez ķermeņa reaģēšanas noteiktā veidā.
- Parādīsies domas par situāciju vai personu, ar kuru dusmas ir saistītas. Šeit galvenais ir nevis pamanīt situāciju, personu vai problēmu, kas radījusi dusmas, bet gan sajūtas, ko dusmas radījušas ķermenī. Pašlaik nevajag ar prātu domāt par dusmām, analizēt situāciju vai meklēt risinājumus. Paņem spilvenu, kurpi vai arī savij vannas dvieli virvē. Izjūti dusmas un sit pa grīdu ar spilvenu, kurpi vai dvieli. Saki: „Es esmu dusmīgs/-a… un ļauj dusmām izplūst pa ķermeni un ieiet grīdā. Ja apstākļi atļauj, var izmantot balsi, lai dusmas izteiktu skaļi.
- Turpini to līdz jūti, ka vairs nav vajadzības to darīt.
- Kļūsti atkal piezemēts un ievēro ar maņām uztveramo ārpus un ķermeņa iekšienē vienlaicīgi. Pajautā sev: „Ko es varu darīt, lai šo enerģiju izmantotu konstruktīvi?” Sēdi klusumā un vēro, vai nāks kāda atbilde.
Svarīgs moments! Veicot šo praksi, neiztēlojies citus cilvēkus. Tas nozīmē – ne vizualizēt viņus, ne arī izmantot viņu vārdus. Šīs tehnikas mērķis nav enerģētiskā vardarbība, kaitējuma vai negatīvās enerģijas sūtīšana citiem. Praktizēt nozīmē ielūkoties savā ķermenī un atzīt: „Es esmu dusmīgs/-a.” Tā nav ārēja lūkošanās uz citiem.
Problēmas un risinājumi šīs tehnikas sakarā:
Problēmas varētu būt ar klusas vietas atrašanu. Kā risinājums – izvēlēties guļamistabu. Bieži vien tā ir labākā vieta šādām izdarībām. Dažkārt jābūt praktiskam un jālūdz, lai apkārtējie tevi vismaz pusstundu netraucētu. Un jāuzliek skaļa mūzika, lai apslāpētu skaņas!
Otra problēma varētu būt tāda, ka reizēm esam tik dusmīgi uz kādu konkrētu cilvēku, ka ir grūti neiztēloties, ka tieši uz viņu izbļaujam dusmīgās frāzes. Šajā gadījumā jāsaprot, ka šīs meditācijas mērķis ir virzīties prom no cēloņa uz to, kā tas tiek pārdzīvots ķermenī. Kad vien meditācija novirzās no ķermeniskām sajūtām uz citu cilvēku, mēs riskējam enerģētiski izpaust dusmas, vardarbību pret viņu.
Ir divi jautājumu bloki, kas var palīdzēt pamanīt dusmas ķermenī.
Pirmais: Kur es šīs dusmas izjūtu? Kas notiek manā vēderā, kad es domāju par šo personu, situāciju vai cilvēku grupu? Kā reaģē mani kakla un plecu muskuļi?
Otrais: Kā mans ķermenis grib kustēties, kad es pārdzīvoju šīs dusmas? Ko grib darīt manas plaukstas un rokas, kad esmu kontaktā ar šīm dusmām?
Trešā tehnika: baltā gaisma
Šī meditācija nāk no budistu tradīcijas.
Kāds labums no šīs tehnikas:
- Pazemina stresu.
- Sekmē miera un labklājības izjūtu.
- Palīdz sajust saikni ar apkārtējiem.
Izpildījums:
- Apsēdies klusā vietā un elpo ar vēderu.
- Iztēlojies baltu gaismu savas sirds centrā. Gaisma simbolizē dziedināšanu, mieru, tīrību un vispārējo mīlestību. Pakāpeniski iztēlojies, ka šī gaisma kļūst mirdzošāka, spilgtāka un vibrējošāka. Izjūti, kā šī gaisma tevi aplaimo.
- Turpini iztēloties, kā gaisma pakāpeniski izplešas pa visu sirdi un tālāk pa visu ķermeni līdz viss ķermenis ir piepildīts ar gaismu tiktāl, ka gaisma plūst pāri. Gaismas ir tik daudz, ka tā izstaro no tevis, ieplūst istabā un piepilda to.
- Iztēlojies, ka gaisma ir piepildījusi istabu un tad plūst tālāk pasaulē.
Galvenais meditāciju un citu stresa pārvarēšanas tehniku apgūšanā ir māka atslābināties. Varbūt tas neizdosies ar pirmo piegājienu, jo tāpat kā visās citās lietās arī šeit ir nepieciešama regulāra praktizēšanās. Bet ar katru nākamo reizi izveidot savu miera okeānu kļūs arvien vieglāk.
Enerģija plūst tur, kur ir uzmanība – tas ir viens no meditācijas likumiem. Ja vēršam uzmanību uz negatīvām domām, iegūstam negatīvu domu enerģiju. Ja uzmanība tiek vērsta uz pozitīvām domām – iegūstam pozitīvu domu enerģiju. Ja koncentrējamies uz miera radīšanu – iegūstam mieru. Tik pārsteidzoši vienkārši!
Kristīne Kleinberga-Ankrava pēc M. Torntona grāmatas “Meditācija stresa mirklī” materiāliem / Foto: pixabay.com / Publicēts 24.02.2016.
