Sociālajos tīklos plašu popularitāti ieguvis videoklips, kurā medicīnas doktors, psihiatrs un garīdznieks Grigorijs Grigorjevs stāsta, kā dzīvot pasaulē, kurā daudz agresijas un stresa.
Teksts ir šāds: „Smadzenēs ir nervu šūnas, kas izstrādā prieka hormonus. Un ir nervu šūnas, kas izstrādā stresa hormonus. To attiecība ir 1:7. Uz vienu stresu ražojošu šūnu ir 7 prieka hormonu ražojošo. Tas ir – pie normālām fizioloģiskām reakcijām stress ir tas slēdzis, kas palaiž darbībā prieka mehānismu.
Piemēram, bēgot no suņa, cilvēkā mostas apslēptās enerģijas rezerves, viņš pārlec pāri augstam žogam un priecājas par to, ka ir palicis dzīvs. Un priekam ir jābūt 7 reizes lielākam par stresu. Tāpēc, lai neuzkrātos agresija un spriedze, uz vienu negatīvo emociju nepieciešams 7 pozitīvās.
Ja cilvēks nespēj normālā veidā akumulēt pozitīvās emocijas, tas cenšas tās uzņemt ar alkohola, narkotiku un citu kaitīgu, atkarību izraisošu vielu palīdzību, kuras tikai uz īsu mirkli rada emocionāla pacēluma efektu. Gala rezultātā tas noved vēl dziļākā bedrē.
Ko darīt? Kā iemācīties dzīvot agresīvā sabiedrībā?
Jāiemācās dzīvot kā trako mājā. Kad cilvēks nokļūst trako mājā, viņš zināmā mērā jūtas tur mierīgāk, jo saprot, ka šeit visi ir slimi. Ja kāds izies no savas palātas un pateiks viņam kaut ko nepatīkamu, viņš neapvainosies, bet nomierinās otru, sakot: “Viss ir labi. Tevi izārstēs un mani arī izārstēs.”
Pret cilvēkiem ir jāizturas maigāk, uz problēmām jāskatās plašāk. Mūsu pasaulē jāiemācās dzīvot tā – mazliet kā trako mājā. Un šeit pat nav nekāda pārspīlējuma, jo pasaule tiešām pakāpeniski jūk prātā. Un, kad sapratīsiet, ka pasaule ir viena liela trako māja un sāksiet pret visu izturēties ar nelielu humora devu, tostarp – arī pret sevi, tad varēsiet šeit dzīvot mierīgi. Bet, ja visu ņemsiet ļoti tuvu pie sirds, sajuksiet prātā.
Nezaudējiet humora izjūtu, neņemiet visu pārāk tuvu pie sirds un atcerieties, ka jādzīvo mazliet tā, kā trako mājā.”
Neilgi pēc video izvietošanas vietnē youtube.com, zem tā parādījās pretrunīgi komentāri. Vieniem padomi likās uzjautrinoši, citi – asi protestēja un kritizēja autoru. Laikam Grigorijam tas apnika, jo vēlāk komentēšana tika atspējota. Tas ir, – skatītājiem vairs nav iespējas izteikties un atliek vien savas domas paturēt pie sevis.
