Ja ceļā gadās kritiķis: 5 frāzes, kas palīdzēs reaģēt pozitīvi un saglabāt pašcieņu

„Tu nu gan šodien briesmīgi izskaties.” „Šī matu krāsa un frizūra tev pavisam nepiestāv. Labāk tu vispār nebūtu gājusi uz frizētavu.” ”Kas, tev mugurā nav ko vilkt, vai? Tu jau gadu staigā vienās un tajās pašās drēbēs!”

Ja ceļā gadās kritiķis

Kritiķi. Viņi ir visur: mājās, darbā, skolā, veikalos, autobusos, trolejbusos, facebukos, youtubos, blogos, portālos, vortālos… Visur. Un ne tikai ārpasaulē. Kritiķis ir arī iekšpasaulē – katrā no mums mīt iekšējais vērtētājs. Vienam mazāks, citam lielāks, bet ir.

Par iekšējo kritiķi varbūt citreiz, bet šoreiz – par kritiķiem ārējiem.

Kas tad īsti ir kritika?

Kritizēt – tas ir izteikt vērtējumu, spriedumu, viedokli. Kritika var būt pozitīva, kad kritiķis vienkārši grib mums darīt labu, norādot uz mūsu nepilnībām, defektiem, trūkumiem, kļūdām uzvedībā vai darbā. Kritiķis vēlas mums palīdzēt kļūt labākiem un gudrākiem.

Un kritika var būt negatīva. Tas ir tad, kad kritiķis kritizē nevis mūsu uzvedību, bet mūs kā cilvēku. Viņš saka nevis: „Tu dari nepareizi”, bet gan: „Tu esi slikts.”

5 frāzes, kas palīdzēs reaģēt uz kritiku pozitīvi un saglabāt pašcieņu

Vienalga pozitīva vai negatīva, kritika ir kritika un reti kuram patīk, ka viņu kāds kritizē un vērtē. Lielbritānijas hipnoterapeite Marisa Pīra (Marisa Peer), kas pēc žurnāla «Men’s Health» versijas atzīta par labāko savā jomā, iesaka lietot šādas frāzes kritiķu „atšūšanai”:

1. „Paldies par viedokli.”

Ja kāds asi kritizē un dzēlīgi izsakās par mūsu izskatu, apģērbu, darbu, var atbildēt: „Paldies par tavu viedokli”. Tā tiek uzsvērts tas, ka teiktais ir CITA cilvēka viedoklis. Viņam ir tiesības tā domāt, bet mums ir tiesības to pieņemt vai nepieņemt.

2. „Es nesadzirdēju, ko tu teici? Atkārto, lūdzu.”

Kad kāds saka, piemēram,: „Tava šodienas uzstāšanās bija vienkārši šausmīga! Kāpēc tu vispār vēri muti vaļā?” vai „Ak Dievs, kā tu izgāzies prezentācijā. Vai: „Tu runāji tāāādas muļķības sanāksmē.” Tad var atbildēt šādi: „Es nesadzirdēju, ko tu teici? Atkārto, lūdzu.”

Parasti pēc šāda jautājuma cilvēks, kurš nav gribējis mūs aizvainot, attopas un saka: „Ēēē…neko. Man izspruka. Piedod, vienkārši man bija smaga diena.” Vai kaut ko tādā garā.

Ja tomēr teiktais tiek atkārtots, tad var izmantot nākamo frāzi:

3. „Izskatās, ka tu gribi mani aizvainot un izsaukt neapmierinātības sajūtu.”

„Nē, nē, ko tu! Es vienkārši gribu, lai tu nākamreiz uzstātos un runātu labāk, tev jāpiestrādā pie tā” – var atbildēt kritiķis.

Bet viņš var teikt arī tā: „Jā, gribu tevi aizvainot. Un vispār, tu man nepatīc. Gribu, lai tu zini, cik nevērtīgs esi!” Tad jāsaka nākamā frāze:

4. „Vari domāt, ko gribi. Tās ir tavas domas. Bet es neielaidīšu tās sevī.”

Un tad var pateikt nākamo frāzi:

5. „Starp citu, vai tu zini, ka cilvēki, kas mīl kritizēt citus, viskritiskāk izturas paši pret sevi. Ja tu visu laiku kritizē citus, tu demonstrē apkārtējiem, cik ļoti neapmierināts esi pats ar sevi. Tas ir skumji un tev noteikti nav viegli tā dzīvot. Es negribētu būt tavā vietā.”

Šīs 5 frāzes jāpraktizē katru reizi, kad kāds cenšas pašapliecināties uz mūsu rēķina. Mierīgi, neaizstāvoties, neattaisnojoties, bez dusmām un sarkasma. Jo, kad uz „uzbraucieniem” atbildam aizstāvoties vai rīkojam pretuzbrukumu, piemēram,: „Kā tu uzdrošinies nosaukt mani par resnu. Es nemaz neesmu resna. Citas ir vēl resnākas!” Vai „Paskaties uz sevi, tava frizūra ir vēl briesmīgāka,” tad mēs esam jau ielaiduši negācijas sevī, un tagad tās var nodarīt mums sāpes.




Bet, ja izmantojam kritiķu „atšūšanas” frāzes, tad nekas tāds nevar notikt un kritizētāji nevar mums nodarīt nekādu kaitējumu.

Mēs varam izvēlēties, kā reaģēt uz kritiku

Vai visiem ir tiesības mūs kritizēt? Jā, visiem ir tiesības mūs kritizēt, neprasot atļauju. To nevienam nevar aizliegt. Bet tas, kā mēs reaģējam uz kritiku, ir tikai un vienīgi mūsu pašu ziņā. Mēs varam izvēlēties: vai nu ielaist sevī cita negatīvās piezīmes un apvainoties, vai nolemt: „Nē, es to nelaidīšu sevī” un aizcirst vārtiņus ciet. Ja mēs novelkam šo robežu, tad kritiķis paliek pats ar savām piezīmēm kūļāties pa pasauli tālāk un mums gar to vairs nav nekādas daļas.

P.S.

Pie kritiķiem – vērtētājiem varētu būt pieskaitāmi arī visi dizlaikeri, laikeri, heiteri un interneta troļļi. Tas ir – tie, kas darbojas virtuālajā vidē, iekomentējot savu pozitīvo un ne pozitīvo viedokli zem citu ierakstiem, video, fotogrāfijām, frāzēm, vai arī, paužot savu attieksmi ar emoji (smaiļiki, sirsniņas, kakiņas, pirksts uz augšu, pirksts uz leju…) palīdzību.

Ir dzirdēts stāsts par kādu mākslinieci, kura vienu no saviem nepabeigtajiem darbiem parādīja draudzenei ar domu: „Ko tu par to saki?” Draudzenei ar mākslu nebija nekādas tuvās attiecības. Bet, ja nu viņai prasa, tad viņa arī atbildēja, ka glezna kaut kāda patumša sanākusi. „Varbūt tiešām par tumšu?” nosprieda māksliniece un ņēmās darbu pārtaisīt gaišāku. Pirms tam darbs ar tumšo fonu tika nofotografēts. Un tagad tas ir apskatāms tikai fotogrāfijās, jo pārtaisot, lai izdabātu draudzenes viedoklim, darba burvība tika pazaudēta un galarezultāts tika izmests miskastē. Tā notiek, ja kritiku ņem pārāk tuvu pie sirds un cita viedoklis ir svarīgāks par savējo.

Vēl gribētos piebilst par anonīmajiem kritiķiem (izklausās kā anonīmie alkoholiķi 🙂 ) virtuālajā vidē – internetā. Mūsdienās katrs otrais vai trešais pasaules iedzīvotājs var saukt sevi par blogeri. Mēs dalāmies ar informāciju par savas dzīves gaitām vai vienkārši publicējam savu pasaules redzējumu sociālajos tīklos vai speciāli šim mērķim izveidotās mājas lapās un blogos.

Un daudzi nemaz neaizdomājas par to, ka, apmeklējot pazīstama, mazpazīstama vai pat pilnīgi nepazīstama cilvēka profilu sociālajos tīklos, vai aplūkojot mājas lapas vai bloga (interneta dienasgrāmatas) ierakstus, viņš atrodas svešā teritorijā. Tas ir – viņš ir atnācis ciemos. Un arī jāizturas tāpēc atbilstoši – pieklājīgi. Nav jāvazājas ar savām netīrajām galošām pa visu māju un jākomentē, cik te nefenšujiski saliktas mēbeles. Ļoti daudzi mūsdienās to nesaprot vai vienkārši par to neaizdomājas.

Vai Jūs bieži sastopaties ar kritiku? Ar kādu vairāk: pozitīvo vai negatīvo? Kā Jūs uz to reaģējat? Vai Jums patīk, ka kāds tuvs vai svešs cilvēks kritizē Jūs vai Jūsu darbus? Varbūt varat ieteikt vēl kādas labas metodes, kā kritiku uztvert pozitīvi, nekaitējot savam pašvērtējumam?

Autors: tava-pasaule.lv / 16.11.2018.