Ziedi uzturā – ēdamais skaistums

Lai gan daudziem ziedu lietošana uzturā var būt atklājums, tomēr tie cilvēku ēdienkartē ir lietoti jau sen. Un ne tikai tāpēc, ka tie ir krāšņi, skaisti un aromātiski, bet lielākoties arī dēļ tā, ka ziedos esošais nektārs un putekšņi ir vērtīgs bioloģisko vielu, olbaltumvielu, minerālvielu un vitamīnu avots.

Turklāt ēdiens, kas dekorēts ar ziediem vai ziedlapiņām, iegūst īpašu šarmu un pievilcību, kas neapšaubāmi labvēlīgi iedarbojas gan uz garastāvokli, gan arī uz gremošanu, ēšanu padarot vairākkārt tīkamāku un aizraujošāku.

Īstenībā, mēs, pat paši to nenojaušot, ikdienā apēdam pa kādam ziedam. Piemēram, puķkāposti un brokoļi, ko dēvējam par dārzeņiem, ir auga vēl neatvērušies ziedu pumpuri. Ziedu pumpuri ir arī kaperi un krustnagliņas.

Mazliet no vēstures

Pirmo reizi ziedu lietošana uzturā pieminēta 140. gadā pirms mūsu ēras. Ēdamo ziedu saraksti parādījās 15. gadsimtā, bet 17. gadsimta pavārgrāmatās jau atrodamas ziedu iecukurošanas receptes, kas tajos laikos bija iecienīts dāmu kārums.

Savukārt 19. gadsimtā, karalienes Viktorijas valdīšanas laikā, ziedi bija īpašā cieņā: tika izveidota speciāla ziedu vārdnīca, kur katram ziedam piešķīra savu nozīmi. Tajā laikā bija pieņemts vēstuļu vietā sūtīt ziedus un, zinot ziedu nozīmi, saņēmējam uzreiz bija skaidrs, ko sūtītājs grib ar to pateikt. Šajā laikā arī tika pastiprināti praktizēta ziedu pievienošana salātiem.

Arī pirms vairākiem gadu desmitiem Latvijā izdotajās pavārgrāmatās ir atrodamas dažādas interesantas ziedu izmantošanas receptes, kā, piemēram, rožu marmelāde vai pieneņu piens.

Ziedu izvēle

Izvēloties ziedus ēšanai, jāievēro vairāki noteikumi. Var ēst tikai tos ziedus, par kuriem ir pilnīga pārliecība, ka tie ir ēdami. Nevajag lietot uzturā mazpazīstamus vai pavisam nepazīstamus ziedus. Tie var būt indīgi!

Arī puķu veikalos nopērkamie ziedi noteikti nebūs lietojami uzturā, jo tos mēdz apstrādāt ar dažādām ķimikālijām. Tātad ēšanai būs derīgi tikai tīrā vietā auguši ziedi.

Visbiežāk ziedus izmanto ēdienu dekorēšanai, tomēr nevajadzētu tos pievienot pārāk daudz, jo katram ziedam ir savs specifiskais aromāts un garša, kas var nomākt pamatēdiena garšu. Cilvēkiem ar astmu un alerģijām jābūt piesardzīgiem, lietojot ziedus uzturā!

Ziedus ēšanai vislabāk ievākt to ziedēšanas sākumā, kad tie visintensīvāk izdala nektāru, bet dienas pirmajā pusē ievāktajos būs mazāk kukaiņu. Jāizvēlas skaisti un kaitēkļu nebojāti ziedi. Pirms lietošanas tie jānoskalo.

Ēdamie ziedi

• Krizantēmas. Kā ēdamie ziedi tās vispirms tika audzētas Ķīnā. Ziedlapiņas pievieno salātiem, zupām, sautējumiem.
• Begonijas. Var ēst arī lapiņas.
• Vijolītes, atraitnītes.
• Kliņģerītes. Tiek dēvētas arī par nabadzīgo ļaužu safrānu. Safrāns ir viena no dārgākajām garšvielām, un austrumu pasaulē tas tiek uzskatīts par garšvielu karali. To iegūst no safrāna krokusa drīksnām. Kāpēc tas ir tik dārgs? Tāpēc, ka lai iegūtu 100 gramus šīs brīnumgaršvielas, ir jānoplūc 5-8 tūkstoši ziedu. Tad nu lūk, ja kādā receptē nepieciešams safrāns, tad to var mēģināt aizstāt ar kliņģerīšu ziedlapiņām.
• Rozes. Garša līdzīga zemenēm vai āboliem, kaut gan katrai rožu šķirnei ir savas garšas nianses. Ziedlapiņas var kaltēt tējai, pievienot kūkām, tortēm, desertiem, salātiem.
• Balzamīnes.
• Mārpuķītes.
• Kreses. Ar krešu ziediem var aizstāt kaperus, jo tiem ir līdzīgi piparota garša.
• Pienenes. Pieneņu ziedlapas var pievienot omletei, piešķirot tai spilgtāku krāsu.
• Māllēpes.
• Zaķkāposti.
• Rukolas ziedi.
• Baltās panātres ziedi, ko var pievienot dārzeņu vai augļu salātiem un desertiem.
• Gaiļbiksītes. Var ievākt ne tikai tējai, bet arī svaigā veidā pievienot salātiem.
• Garšaugu ziediņi – dilles, baziliks, gurķu mētras, izops, salvija, lavanda, timiāns, raudene, rozmarīns…
• Dārzeņu ziedi – kabaču un ķirbju ziedi jau gadsimtiem ilgi tiek izmantoti spāņu virtuvē. Tos var pievienot zupām vai pildīt ar dažādiem pildījumiem. Cukīni ziedi tiek uzskatīti par delikatesi. Tajos ir daļa no tām pašām uzturvielām, kas dārzenī. Ēdami ir arī ēdamo zirņu un pupu ziedi (nedrīkst ēst dekoratīvo puķuzirņu ziedus), arī izziedējušu redīsu un rabarberu ziedus var pievienot salātiem.
• Zemeņu, aveņu, augļkoku ziedi, ceriņziedi.

Ziedi uzturā

Ziedus pārsvarā izmanto ēdienu dekorēšanai. Tos kādu laiku var uzglabāt arī ledusskapī, saliekot paplātē vai šķīvī vienā kārtā ziedu pie zieda un pārklājot ar pārtikas plēvi. Var arī sasaldēt saldējamos trauciņos, lai vēlāk izmantotu kokteiļos, tēju dzesēšanai un ēdienu izrotāšanai. Rudenī un ziemā tie atgādinās par vasaru, nodrošinot ar mundrumu un vairojot enerģiju.

Ziedlapiņas var sažāvēt un saberzt pulverī, lai vēlāk šo krāsaino skaistumu varētu uzbārstīt uz brokastu maizītēm vai pievienot karstam ūdenim: pustējkarote uz glāzi ūdens un dzīvesprieku vairojošs dzēriens gatavs. Īpaši efektīvi izskatīsies caurspīdīgā stikla traukā.

Dažas receptes iedvesmai

Ziedi cukura glazūrā

Olas baltumu sakuļ ar dakšiņu, bet neuzputo. Ar šo masu noklāj izvēlētos ziedus vai ziedlapiņas no visām pusēm, izmantojot otiņu. Tad no visām pusēm apbārsta ar pūdercukuru. Ļauj nožūt aptuveni diennakti. Izmanto kūku un desertu rotāšanai. Iecukurotos ziedus uzglabā slēgtā traukā. Jāizmanto gada laikā.

Pildīti kabaču ziedi

Kabaču ziedus pilda ar biezpiena – rīvēta cietā siera – vārītu olu masu, kam pievienots sāls, pipari, ķiploki un zaļumi pēc garšas. Var likt cepties cepeškrāsnī 180 grādu karstumā uz aptuveni 20 – 25 minūtēm, vai ēst tāpat svaigus – kopā ar dārzeņu salātiem.

Autors: tava-pasaule.lv pēc I.Lipskas grāmatas “Zaļās receptes” materiāliem / Publicēts 12.07.2016. / Atjaunināts 17.06.2020.