Ko darīt, lai nauda būtu vienmēr un tās pietiktu gan ikdienas tēriņiem, gan rēķinu nomaksāšanai, gan izklaide, izglītībai, gan maziem un lieliem pirkumiem? Grāmatā „Miljonāra prāta noslēpumi” tās autors T. Harvs Ekers (T. Harv Eker) iesaka efektīvu un vienkāršu naudas pārvaldīšanas sistēmu.
Kas ir T. Harvs Ekers
T. Harvs Ekers ir finanšu psihologs, rakstnieks un biznesa treneris. Pats viņš, pateicoties savai naudas pārvaldīšanas sistēmai, pamanījās iegūt miljonāra statusu 2,5 gadu laikā. Jaunības dienās, izmēģinot vairākus biznesa veidus un vairākkārt ciešot neveiksmes, viņš nonāca pie slēdziena, ka katram no mums ir no bērnības ieprogrammēti kaut kādi finanšu griesti. Tas ir – cilvēks nevar nopelnīt vairāk, pat ja ļoti grib. Prieka vēsts ir tāda, ka šo programmu var mainīt, bet ar noteikumu, ka regulāri jātrenējas.
No kurienes nāk nauda un kas veido kapitālu:
1. Ienākumi
Ir divu veidu ienākumi. Darba alga – nauda, ko mums maksā par mūsu laiku un padarīto darbu. Un pasīvie ienākumi – nauda, kas nāk arī tad, kad neko nedarām.
2. Uzkrājumi
Ir cilvēki, kuri pat saņemot ļoti pieklājīgu algu, mēdz sūdzēties par to, ka viņiem nav naudas. Tas tāpēc, ka viņos sēž iekšā programma „tērēt”. Tam var būt daudz dažādu psiholoģisku iemeslu. Tātad, lai vienmēr būtu nauda, tā jāmāk ne tikai nopelnīt, bet arī noturēt un uzkrāt, nenotērējot visu līdz pēdējam.
3. Investīcijas
Uzkrātos līdzekļus izdevīgi jāinvestē. Jo veiksmīgāki ir ieguldījumi, jo vairāk naudas un ātrāk vairojas kapitāls.
4. Ikdienišķo izdevumu minimizācija
Šis ir normālam, vidusmēra cilvēkam šermuļus uzdzenošs punkts. Tas paredz tāda dzīvesveida piekopšanu, kad naudas tērēšana novesta līdz minimumam. Tādā veidā tiek palielināti uzkrājumi (2. punkts), un līdz ar to palielinās investēšanas iespējas (3.punkts), kas savukārt saīsina ceļu uz finansiālo brīvību.
Ja vien mūsu mērķis nav dzīvot ekskluzīvā savrupmājā, turēt garāžā 10 mašīnas, reizi gadā veikt ceļojumu apkārt zemeslodei, katru dienu ēst ikrus, uzdzerot visdārgāko šampānieti, tad ceļš uz finansiālo brīvību nemaz nav tik tāls. Ja pilnai laimei visas šīs „mantiņas” nav vajadzīgas, tad savus finanšu mērķus var sasniegt diezgan īsā laika posmā.
Ir tāds Parkinsona likums, kas skan šādi: “Izdevumi aug proporcionāli ienākumiem”. Pēc sabiedrībā pieņemtajām normām, ja cilvēks sāk vairāk pelnīt, viņš automātiski sāk arī vairāk tērēt. Pērk dārgāku mašīnu, dārgāku telefonu, dārgākas drēbes, dārgāku ēdienu un izmanto dažādas „ekstras”, pat ja tas nav īpaši nepieciešams. Ir protams, izņēmumi, bet lielākoties tendence ir tāda. Tieši tāpēc lielāki ienākumi paši par sevi negarantē lielāku kapitālu.
Bet, lai nodrošinātu sev finansiālo brīvību, ir nepieciešams kapitāls. Tāpēc jākoncentrējas uz kapitāla veidošanu, bet nevis tikai uz ienākumu palielināšanu. Visi četri minētie punkti ir svarīgi. Tie ir kā četri riteņi mašīnai. Ja kaut viens ritenis caurs, tālu netiksi.
Ekers uzsver, ka svarīgi ir regulāri sekot līdzi sava kapitāla stāvoklim, kontrolēt finanses un vismaz reizi trijos mēnešos sastādīt pašam sev finanšu atskaiti. Jo, kā viņš pats raksta, „kur ir mūsu uzmanība, tur plūst mūsu enerģija un tur ir rezultāts”.
Tomass Dž. Stenlijs vienā no savām grāmatām stāsta par kādu eksperimentu, ko viņš veicis starp vairākiem miljonāriem. Viņš pētīja, kā tie sapelnījuši savus miljonus. Pētījuma rezultātus var apkopot vienā frāzē: „Bagātie lieliski māk pārvaldīt savu naudu”. Nabagie to darīt nemāk. Un tas nav saistīts ar to, ka kāds ir gudrāks vai stulbāks. Tā vienkārši ir dažāda attieksme pret finansēm, vērtībām, līdzekļiem.
Tātad viss, kas jādara, lai ieviestu kārtību savā finansu dzīvē, lai vienmēr būtu nauda un lai tā strādātu mūsu labā, nevis mēs strādātu viņas labā, tas ir – jāiemācās pareizi ar to apieties.
Maznodrošināti cilvēki parasti izvairās no sarunām par naudas tēmām vai negrib par to domāt. Negrib mācīties pareizi to tērēt, jo uzskata, ka viņiem naudas ir tik maz, ka tur pat nav ko kontrolēt. Vai, ka naudas kontrolēšana kaut kādā veidā ierobežos viņu brīvību.
Īstenībā pareizas attiecības ar naudu neierobežo brīvību, bet gan to dod. Un pareizā doma ir nevis „ar naudu mācīsimies apieties tad, kad tās būs daudz”, bet gan „naudas būs daudz tad, kad iemācīsimies ar to pareizi apieties”. Jāsāk ar to, kas ir. Pat ja tas uz doto brīdi ir tikai viens eiro.
Kosmosa likums ir tāds: „Kamēr neiemācīsies apieties ar to, kas ir, vairāk nedabūsi!”
Ieradumi. Nav svarīgi, cik daudz naudas ir. Svarīgi, lai ir izstrādāts ieradums pareizi ar to apieties. T. H. Ekers iesaka rīkoties šādi:
Konts
Jāatver bankā atsevišķs konts un regulāri jāieskaita tajā 10% no katra nopelnītā eiro. To var nosaukt par finansiālās neatkarības fondu. To var izmantot investīcijām un pasīvā ienākuma radīšanai. Ņemt nost no tā naudu NEDRĪKST. Tā būs vista, kas dēs zelta olas. Ar laiku varēs tērēt „olas”, bet pašu vistu aiztikt aizliegts, jo tad nebūs, kas šīs „olas” dēj. Ieskaitot šajā kontā naudu, tas visu laiku tikai augs un līdz ar to mums visu laiku būs nauda.
Burka
Paralēli kontam var ieviest mājās „finansiālās neatkarības burku” un katru dienu tajā iemest naudu. Tie var būt 5, 2, 1 eiro vai tikai sīknauda. Nav svarīgi cik. Svarīgi ir tas, ka tādā veidā mēs katru dienu koncentrēsimies uz savu finansiālo neatkarību, veltīsim šim mērķim savu uzmanību, un agri vai vēlu, bet gaidītais brīdis pienāks. Līdzīgs pievelk līdzīgu, nauda pievelk naudu, un līdz ar to parasta burka kļūs par „Naudas magnētu”.
Balanss jeb vēl viena burka
Vēl viens naudas pārvaldīšanas likums ir mācēt atrast un saglabāt līdzsvaru. No vienas puses – nepieciešams ekonomēt un taupīt, bet tajā paša laikā svarīgi ir atrast laiku un līdzekļus arī izklaidei. Jo bez izklaidēm jebkura naudas pelnīšana, taupīšana, krāšana, vairošana drīzi vien piegriezīsies un liks justies neapmierinātam ar dzīvi. Tāpēc 10% no nopelnītā jāatliek izklaidēm (var atvērt atsevišķu kontu šim mērķim vai ierīkot vēl vienu uzkrājumu burku ar uzrakstu „izklaidēm”, vai vienkārši likt aploksnē).
Naudas atlikšana izklaidēm arī ir jauna paraduma veidošana. Tas ir paradums pieradināt sevi pie tādām lietām, ko neatļaujamies darīt katru dienu. Piemēram, aiziet uz dārgu restorānu, uz masāžu, pavizināties ar jahtu, doties ceļojumā.
Šī nauda ir OBLIGĀTI JĀTĒRĒ. Tā ir sava veida „saņemšanas muskuļa trenēšana”. Turklāt tas padara naudas pārvaldīšanas procesu aizraujošāku un interesantāku.
Papildus „finansiālās neatkarības kontam” un „izklaides burkai” T. Harvs Ekers iesaka izveidot vēl četrus atsevišķus kontus (vai burkas, aploksnes, kastītes, zeķes):
10% – ilgtermiņa uzkrājumi lieliem tēriņiem (piemēram, mājai, dzīvoklim, mašīnai).
10% – izglītībai (kursi, semināri, apmācības…).
50% – ikdienas tēriņi (rēķini, ēdamais, dzeramais, salvetes…)
10% – labdarībai (trūkumcietējiem, dzīvnieciņiem, dāvanām, nabaga radiniekiem…).
Citi lasa: Mājdzīvnieki Latvijas patversmēs
Tāda, lūk, ir mistera T. H. Ekera finansiālās neatkarības sistēma. Viņš apgalvo, ka pateicoties tai pats kļuvis par ļoti nodrošinātu cilvēku un palīdzējis par tādiem kļūt daudziem saviem draugiem, paziņām un neskaitāmiem viņa radīto kursu apmeklētājiem.
Nauda ir ļoti svarīga mūsu dzīves sastāvdaļa. Iemācoties to kontrolēt un vadīt, mēs uzlabojam arī pārējās savas dzīves jomas. Nav jāseko līdzi uzreiz visai sistēmai. Iesākumam var sākt trenēt sevī ieradumu atlikt kaut vai 10 centus no viena eiro. Tūlīt pat var ierīkot šim mērķim speciālu burciņu un iemest tajā 10 centus. Galvenais trenēt šo naudas pārvaldīšanas paradumu un darīt to regulāri, katru dienu. Nepaies nemaz tik ilgs laika posms, kad jau varēs redzēt rezultātus.
Autors: tava-pasaule.lv pēc grāmatas “Думай как миллионер” materiāliem / 11.11.2018. Bez saskaņošanas un atsauces uz https://tava-pasaule.lv pārpublicēt aizliegts!
