A Ā B C Č D E Ē F G Ģ
H I Ī J K Ķ L Ļ M N Ņ
O P R S Š T U Ū V Z Ž
 
Badoties — jauni ieguvumi.
Badu ciest — darbā panākumi.
Badā mirt — laime.
Badā izsalkušos redzēt — slikta sabiedrība.
Badā nomirušos redzēt — rūpēm būs gals.
Badīts tikt no lopa — ļauni draugi.
Bagāžu kravāt, nest — panākumi.
Bagāžu nodot citam — no rūpēm atsvabināties.
Bagāts palikt — ļaunums.
Bagātu redzēt — dāvanas.
Bagātnieka nāve — trūkums.
Bāka — labas izredzes.
Bākas uguns — mīlestība.
Bāka izpostīta — jukas, viltus.
Bakeni, pašam — labklājība.
Bakenus dzīt — nelaime.
Bāluma kaite — naudas.krīze.
Bālu sevi redzēt — ienākums.
Bārda — gods, miers.
Bārda mākslīga — viltus, trūkums.
Bārdu dzīt — zaudējums, nelaime.
Bārddzinis — tas pats.
Bārda, liela — panākumi, gods.
Bārda melna — tas pats; vinnests.
Bārda maza — sīki panākumi.
Bārda sarkana — viltus.
Bārda sievietei — krāpšana naudas lietās.
Bārda sirma — ilgs mūžs, labklājība.
Bārdu sukāt — ievērība sabiedrībā.
Bārdu mazgāt — tas pats.
Bārdu pārdot — smaga krīze.
Bārdas nazis — atsvabināties no šķēršļiem.
Bārabērnu redzēt — panākumi, vinnests.
Bārabērnu uzņemt — laime.
Bārkstis — darbā nepatikšanas.
Bārties — skandāls.
Bajadēre — slimība.
Bailēs būt — prieks.
Balkons — paaugstinājums dienestā.
Balkons, no tā krist — vietas zaudējums (tas pats – ja sapņotājs krīt no torņa).
Balkons sašķobījies — nedrošs stāvoklis.
Balkons balts — ievērojams stāvoklis.
Balkons mazs — paaugstinājums, tomēr nav liels.
Baletu redzēt — pļāpas, baumas.
Baletā dejot — intriģēsi.
Baleta dejotāja — slimība, skandāls.
Baleta mūzika — strīds, intriga.
Baļļa — nepatīkamas darīšanas.
Baļķis — grūts darbs.
Baļķus vest — grūtumus pārspēt.
Baļķus zāģēt — tas pats.
Balle — karsonis, slimība.
Ballē dejot — laika nosišana.
Ballē dejojot krist — zaudējums mīlā.
Balodis — mīla, uzticība, draudzība.
Balodis zils — tas pats.
Balodis balts — patiesa mīla.
Balodis melns — mīlas nāve, sēras.
Baložus šaut — iegūsi mīlu, pēc kuras tiecies, jo šaut — nozīmē laimi, izdošanos.
Baložus ēst — netiklība, arī nevērība pret otra jūtām.
Baložus ķert — gūstīt mīļo cilvēku.
Baloži laižoties — laimīga ziņa.
Baložus barot — izpalīdzēt citiem mīlā.
Baloži pulkā — kāzās būsi.
Balss: Balsij ir sapnī milzīga nozīme. Atkarājas no tā, no kā šī balss nāk. Runātai balsij daudz lielāka nozīme, kā dziedātai, kas bieži vien vēl skan mums ausīs pēc atmošanās. Ja sapnī uzrunā sveša persona vai arī priekšmets, tad galvenā vērība jāpievērš, kas un kāds ir runātājs, kāds tam izskats un, tā sakot, „sociālais” stāvoklis. Tas te tad kristu svarā. Ja balss atskan no kādas neredzamas personas vai būtnes (kas notiek ļoti bieži), tad no svara ir balss stiprums, noskaņa un tembrs. Mēs sapnī bieži dzirdam augstu debešķīgo būtņu un pat Dieva liktenīgos vārdus, šie pēdējie vārdi pa lielākai daļai mēdz būt ļoti zīmīgi un pravietojoši.
Baltmaize — rūpes.
Baltmaizi ēst — bēdas.
Baltmaizi pirkt — riskants pasākums.
Baltmaizi cept — izdarīsi kļūdu.
Bandīts — sirds mīlā apdraudēta.
Bārs (restorāns) — strīds.
Barikādes — šķēršļi.
Bandāža — veselība.
Bangas jūrā — nemiers, sirdsēsti.
Banknote — nepatīkams pārsteigums.
Banknoti saņemt — jaunas ziņas.
Banknoti zaudēt — rūpes.
Banknoti pārdot — no rūpēm atsvabināties.
Banka — mainīgums, krāpšana.
Bankā noguldīt — kaut ko noslēpsi no citiem.
Bankrots — māņi, viltus, kauns.
Baņķieris — krāpšana.
Bankā saņemt naudu: vara — bēdas, sudraba — neliels ieguvums, zelta — goda aizskaršana, papīra — jaunas ziņas.
Bante — prieks, ieguvums.
Bantes pirkt — mazi ceļi.
Bantes piešūt — kāds atklās mīlu.
Bantēm appušķoties — prieks, laime.
Bantes sarkanas — ātri panākumi mīlā.
Bantes melnas — nāvē, bēdas.
Bantes baltas — nevainojama draudzība.
Bantes dzeltenas — viltus.
Bantes zilas — uzticība mīlā.
Bantes raibas — jautrība.
Bantes siet — mīlā vai draudzībā ar nolūku saistīties.
Bantes degošas — karsta mīla.
Barankas grauzt — bēdas.
Barankas pirkt — uzņemties citu rūpes.
Barankas – nepatikšanas.
Baravikas — lēna palīdzība.
Baravikas ēst — bēdas.
Baravikas lasīt — veltīgs darbs.
Baroklis — viesības.
Barokli kaut — svinības, viesības.
Barons — paaugstinājums darbā.
Barometrs — krīze.
Barot lopus — labklājība.
Baritonu dziedot dzirdam — panākumi.
Basas kājas — trūkums.
Basas kājas citiem — draugiem naudas krīze.
Basā dziedāt — dzīrošana ar iedzeršanu.
Basā spēlēt — jums piederēs noteicošais vārds.
Basā dzirdēt spēlējam — kļūsi atkarīgs no cita.
Baznīca — tiesa.
Baznīca ar mācītāju — tas pats.
Baznīcā Dievu lūgt — tiksi atpestīts no bēdām.
Baznīcā dziedāt — process beigsies bēdīgi.
Baznīca sagrūst — laime tieslietās, attaisnošana.
Baznīca gaiša — tas pats.
Baznīca augsta — augstāka tiesu instance.
Baznīcu būvēt — strīds.
Baznīcā zvanus dzirdēt — tiesas pavēste.
Baznīcas tornī uzkāpt — laimīgs process, vinnests.
Baznīcas tornis, no tā krist — zaudējums. (No torņa krist vispār ir nepatīkama krīze, vietas zaudējums vai nelaime.)
Baznīcēni — strīds.
Bastions — drošs stāvoklis caur draugiem.
Baterijas uguns — izdošanās, panākumi.
Bebrs — straujš darbs.
Bedre — šķērslis, nelaime.
Bedrē krist — tas pats.
Bedre dziļa — ilgāka krīze.
Bedre, no tās izkāpt — laimīga izglābšanās.
Bedre, pār to lēkt — kritisks moments.
Bedri rakt — zaudējums.
Bēdas ciest — priecīgas dienas.
Bēgt — ceļš.
Bēglis — baumas par notikušo tālumā.
Belzienu saņemt — krīze.
Belzienu dot — izdošanās.
Belcebuls — seksuāla kārdināšana, arī vinnests kārtīs.
Bende — pārsteigums.
Bendes striķis — revīzija, izmeklēšana.
Bendes cirvis — maiņa.
Bendes maiss — apstākļi sarežģās, grūti būs izkļūt.
Bendes amatu izpildīt — bīstams darījums.
Bendi redzēt nāves sodu izpildām — sarežģītas ģimenes lietas.
Beņķis — gaidāma atpūta.
Beņķi taisīt — darbā nogurums.
Beņķi sacirst — nemiers.
Beņķi sasist — nemiers.
Beņķi, uz to sēdēt — atpūta.
Bēres — laba maiņa. Arī nāves gadījums.
Bērēs ielūgts — labas izredzes.
Bērēs zārks — laba maiņa (kaut kas vecs un nepatīkams aiziet garām; tiks, tā sakot, apglabāts, norakts, nomirs).
Bēru mūzika — jautra sabiedrība.
Bēru zvans — strīds, skandāls.
Bērēs būt — laime.
Bērēs raudāt — tas pats.
Bērns — nepatikšanas.
Bērns paša — nepatikšanas caur paša vainu.
Bērns sveša — strīds ar kolēģiem, kaimiņiem.
Bērni guļoši — krīzei laimīgas beigas.
Bērns nomiris — izdošanās.
Bērnu atrast — laime.
Bērns skaists — asas nepatikšanas.
Bērns krīt — panākumi.
Bērns raudošs — uzvara.
Bērnu pieņemt audzināšanā — nepatikšanas.
Bērnu kristīt — sāksies process vai strīds.
Bērnu skūpstīt — nepatīkami sarežģījumi.
Bērnu drēbītes — sīkas rūpes.
Bērnu drēbītes plūkt — darbs nepatīkamā vietā.
Bērnu patversme no ārienes — laime.
Bērnu patversme iekšā — nelaime.
Bērnu meita — izlīgšana.
Bērzs — negaidīts prieks.
Bērzs nokaltis — skumjas.
Bērzs zaļš — panākumi.
Bērza zariem pušķot — laime.
Bērza zarus griezt — mazs ceļojums.
Bērza žagari — sirdsēsti.
Bērzu sulu dzert — drosmi, spēku iegūsi.
Berzt traukus — labi ienākumi.
Berzt grīdu — maiņa mājās.
Bezdelīga — laime ģimenē.
Bezdelīgas ligzdu redzēt — ģimenē pieaugums.
Bezdelīgas ligzdu izpostīt — izpostīt ģimenes laimi.
Bezdelīgu dzirdam čivinot — strīdi un domstarpības ātri noskaidrosies.
Bezdelīgu lidojot — vēlēšanos piepildīšanās.
Bezdelīgas perēklīti — ieguvums.
Bezdelīgu redzēt — laime.
Bezdelīgas laižas augstu — gaiša nākotne.
Bezdelīgas laižas zemu — panākumi, kaut gan ar grūtībām.
Bezdelīgas ķert — gūstīsiet savu laimi.
Bezdibenis — nelaime.
Bezdibenī iekrist — briesmas.
Bezdibenī pils iekrīt — kādam būs vajadzīga jūsu palīdzība.
Bezdibenis, no tā izglābties — izdošanās, izvairīšanās no krīzes.
Bezdibenim pāri lidot vai ielēkt — riskanti darbi.
Bezmēns — materiāli ieguvumi, vai darbs tirdzniecībā.
Bībele — drīza nelaime draugu starpā.
Bībeli lasīt — cerību piepildīšanās.
Bībeli dāvāt — naidniekus iegūsi.
Bībeli atrast — nepatīkamas ziņas.
Bibliotēka — strīds.
Bibliotēku pārzināt — iejaukties citu strīdā.
Bibliotēku pārdot — atsvabināties no rūpēm.
Bibliotēka degoša — piepeša vientulība.
Bibliotēka veca — vecs strīds celsies no jauna.
Bīdelēt labību — svētīgs darbs.
Biedēts tikt — nepastāvība.
Biedēklis (putnu biedēklis) — pārsteigums, izbailes.
Biedrība, tāpat kā banda, pūlis, — atgādina rūpes, maiņu.
Biedrību dibināt — strīds.
Biedrībā būt — slavens būsi.
Biedrībā iestāties — tas pats.
Biezeni ēst — turība.
Biezokni (mežu) redzēt — kavēkļi.
Biezokni apmaldīties — nepārvarami šķēršļi.
Biezputru ēst — turība.
Biezputru vārīt — drīz materiāli ieguvumi.
Bietes — slimība.
Bietes ēst — tas pats.
Bietes noņemt — kopsi slimu cilvēku.
Bietes sēt — darbosies labdarībā.
Biķeris – ilgs mūžs.
Biķeris spožs — gods, darbs.
Biķeris pilns — panākumi.
Biķeris tukšs — veltas cerības.
Biķeri dāvāt — skumjas.
Biķeri dāvātu dāvāt — laime.
Biķeri atrast — necerēta laime.
Biķeri salauzt — posts un izmisums.
Biķeris vecs — cieņa darbā.
Biķeris zelta — laime.
Biķeris sudraba — panākumi darbā.
Biķeri turēt un dzert — laimīga dzīve un veselība.
Bikses jaunas — gods.
Bikses tievas — spaidīgi apstākļi.
Bikses melnas — bēdas.
Bikses baltas — izdošanās.
Bikses raibas — kauns.
Bikses šūt — drīza slimība.
Bikses mazgāt — uzlabošanās.
Bikses lāpīt — nepateicīgs darbs.
Bikses novilkt — rūpes.
Bikses saplēst — posts.
Bikses uzvilkt — pagodināts tikt.
Bikses nosmērēt — negods.
Bildē skaistu redzēt — izredzes darīšanās.
Bildi gleznot — rūpīgā darbā dzīvi pamatot.
Bildi no sienas noņemt — kāds drīz mirs.
Bilde skaista — skumjas.
Bilde slikta — prieks.
Bildi saplēst — nelaime.
Bildi dāvāt — zaudējums.
Bildi dāvātu saņemt — prieks.
Bildi (mīļa cilvēka) redzēt — drīza priecīga satikšanās.
Bildi (portretu) savu redzēt — nāve, slimība.
Bildi ierāmēt — bēres rados.
Bildi pārdot — negods, naudas trūkums.
Birze zaļa — prieks.
Birste — process, strīds.
Birokrāts — sarežģīts stāvoklis.
Biste marmora — gods, stāvoklis.
Biste melna — slimība, nāve.
Biste ģipša — nedrošs stāvoklis.
Bisti saplēst — tas pats.
Bisti sasistu redzēt — kāds paziņa bankrotēs.
Bizes pīt — apsmiekls.
Bizes redzēt — jauna iepazīšanās.
Bizes nogriezt — slimība.
Bizes gaišas — jautrība.
Bizes tumšas — skumjas.
Bizes ar lentām — precības.
Bizes ar rotas lietām — viesības.
Bites — darbs.
Bites dzēliens — nepatīkama ziņa.
Bites lielas — nekārtības darīšanās.
Bites mazas — strīds.
Bites stropā — pārticība.
Bites ar medu — tas pats.
Bites spietojam redzēt — atklāts skandāls.
Bites kokā iemetas — izdevīgs pasākums.
Bites laižoties — mainīgs prieks.
Bites ķert — piedzīvot nepatikšanas.
Bišu strops — tiesa.
Bišu stropu taisīt — process, strīds.
Bišu medu raudzīt — viltus, neuzticība.
Blāzma (vakara) — uzslava par veciem darbiem
Blāzma (rīta) — cerība uz jaunu labu vietu.
Blaktis — ļauni cilvēki.
Blakšu kosts — uzbrukumi.
Blēdību darīt — viegla slimība.
Blēdis — tas pats.
Bļoda — viesības.
Bļodā ēst — viesības.
Bļoda pilna — turība.
Bļoda tukša — trūkums.
Bļodu pirkt — dzīres.
Bļodu sasist — nelaime.
Blusas kož — ļaudis aprunās.
Blusas kaut — uzvarēt pretiniekus.
Blūze balta — gods.
Blūze melna — sēras.
Blūze raiba — jautrība.
Blūze saplēsta — trūkums, negals.
Blūze zila — grūts darbs.
Boa (apkakle) melna — tiesa.
Boa balta — liekas rūpes.
Boa (čūska) — ļauns cilvēks.
Bokseris — nevīžīgs draugs ar „lāča pakalpojumu”.
Bocmanis — uzticams draugs.
Bombardēšana — pēc cīņām gūsi uzvaru pār intrigantiem.
Bode — prieks, arī izdošanās.
Bodi atvērt — laime.
Bodi noplēst — nepastāvīga laime.
Bode ar precēm — vinnests.
Bode slēgta — parāds.
Bodē ieiet — cerība uz peļņu.
Bodē iepirkties — zaudējums.
Botāniķis — slikts draugs.
Botāniku lasīt — grūti uzdevumi.
Bostonu dejot — mīlas vēsts.
Bradāt pa dubļiem — negods.
Brālis, ar to ķildoties — palīdzība īstajā brīdī.
Brāli redzēt — ilgs mūžs.
Brālis, no tā šķirties — bēdas.
Braukt ratos — laime.
Braukt un apgāzties — neveiksme dzīvē.
Braukt ar kamanām — labas ziņas.
Braukt pa dzelzceļu — vēstule.
Braukt pār tiltu — caur uzmanību izglābsies no nāves.
Braukt pa ledu — izdošanās.
Braukt pa kalniem — strīds.
Braukt pa ūdeni — lielas briesmas.
Braukt pa mežu — neizdošanās.
Braucēji — ķildas.
Braucot izkrist — zaudēsi labu vietu.
Briedi ķert — pūles uzņemties.
Briežus pulkā redzēt — daudz draugu dabūt.
Briežus redzēt skrejam — apņemšanās izdosies.
Briežus šaut — laime.
Briežu mātīti redzēt — bagātība.
Briežu māti ar bērniem redzēt — pievīlušās cerības.
Briežu cepeti taisīt — viesi.
Briežu cepeti ēst — mierīga dzīve.
Briežu medības — bagāts mantojums.
Briežu ragus redzēt — lepnība, arī: nedienas laulībā.
Brēkt — bez iemesla sacelts troksnis.
Brēcot dzirdēt — nemieru piedzīvot.
Brezents — rūpes dzīves vietā.
Brezentu grūst — nepatikšanas.
Brīnoties redzēt — pārsteigumu izdarīt.
Brīvs būt — laime.
Brilles redzēt — ienaidnieks glūn.
Brilles nēsāt — izredzes.
Brilles pirkt — tas pats.
Brist caur ūdeni — bez vajadzības ko pārgalvīgu izdarīt.
Brīvību zaudēt — nepatikšanas piedzīvot.
Brigāde (karaspēks) — trūkums.
Brigadieris — nepatikšanas, rūpes.
Brokāta kurpes — gaišs ceļš.
Brokāta drēbe — laba vieta.
Bronza — spēku iegūsi.
Bronzas tēls — gods.
Bronzas bruņas — palīgs īstā brīdī.
Brošūra bilžu — nepatikšanas.
Broša — mazs „romāns”.
Broša pazaudēta — mīļo zaudēt.
Broša salauzta — mīla beidzas.
Brokastis ēst — veselība un izturība.
Brokastis ēdot redzēt — trūkums.
Bruģēt ielas — laimei līdzināt ceļu.
Bruģi redzēt — daudz ko panāksiet.
Brūklenes ēst — slimība.
Brūklenes lasīt – nepatikšanas.
Brūklenes redzēt — tāpat
Brūzi redzēt – peļņa.
Brūci dabūt — no ķildām sargāties.
Brūci redzēt — žēlums.
Bruņas aplikt — droša nākotne.
Bruņas — drošība, stabilitāte.
Bruņās staigāt — iemantosi ienaidniekus.
Bruņas salauzt — strīds.
Bruņinieks — gods.
Bruņinieki strīdas — nemiers.
Bruņinieks vecs — laba rekomendācija.
Bruņinieks jauns — iemīlēšanās.
Bruņurupucis — nākotnē labais atrisinās lēni.
Bruņurupuci ēst — uzlabošanās.
Bruņurupucis beigts — prieks, gaviles.
Brunčos sapīties — sieviešu valdīšanā nākt.
Brunčus uzvilkt — tas pats.
Brunčus gaišus redzēt — labs dzīves draugs.
Brunčus tumšus — drūma nākotne ģimenē.
Brunčus redzēt — zem sievas pārvaldības nākt.
Brunčus valkāt — ģimenē strīds.
Bučoties — vēlēšanu nepiepildīšanās.
Bučošanos redzēt – skumjas.
Bučot rokas— padevību kādam izrādīsi.
Bučot ienaidniekus — ar tiem salabsi.
Bučot mirušo — slimība, nāve.
Bučots tikt — gods un laime.
Bučojošies vīrieši — ļaunums.
Būdiņa — drīzas precības, miers un laime.
Būdiņu taisīt — vēlēšanās piepildīsies.
Būdiņu redzēt — laime. Patvērums.
Būdiņu noplēst — izārdīt dzīvi.
Būdiņa deg — nelaime, nemiers, greizsirdība.
Būdiņā patvērums — arī dzīvē patvērums.
Būdiņā dzīvot — miers.
Būdiņu, daudz — liela pazīšanās.
Būdiņa vientuļa — darbs, dzīve vientulībā.
Būdiņa pilsētā — lielā sabiedrībā kļūt.
Bufete — jautra, blēdīga sabiedrība.
Buks — neizdošanās.
Buks (stirna) — veltas cerības.
Buldogs — slimība.
Bulli redzēt — taisās uzbrukt kāda liksta.
Bullis, no tā badīts tikt — briesmas.
Buļļus badoties redzēt — ķildas kaimiņos.
Bulla — nepatīkama vēsts.
Bultu redzēt — ievērojamas skrambas dabūt.
Bultu izšaut — caur neuzmanību ciest skādi.
Bulta, no tās tikt trāpīts — iemīlēsies.
Bumba, ar to spēlēties — zaudējumi.
Bumbu atrast — patīkams pārsteigums.
Bumbieri — laime nākotnē.
Bumbieri no kukaiņiem saēsti — viltība.
Bumbieri, sapuvuši — nelaime.
Bumbieri, svaigi — izdošanās.
Bumbieru koku stādīt — mājas iedzīvi pārlabot.
Bumbierus pie koka redzēt — prieks.
Bumbierus ēst — prieks, mīlestība.
Bumbierus kratīt — neuzmanība, zaudējums.
Bumbierus mizot — miers.
Bungas — slikta kritika.
Bungu rīboņa — dzirdēsi kādu aprunājam.
Bungas sist — pats būsi ļaunā ierosinātājs.
Bungas uz muguras — aiz neuzmanības būsi ļaunu valodu iznēsātājs.
Bungas saplīst — ļaunās valodas apturēt.
Bundzinieks jauns (karavīrs) — ļauna kritika mīlas lietās.
Bundzinieks vecs — vecu cilvēku kritika.
Būris, tukšs — nesedzami zaudējumi.
Būris ar putniem — necerēts atradums.
Burkāni — slikta veselība.
Burkānus ēst — tas pats.
Burkānus stādīt — saslimsi dēļ neuzmanības.
Burtus vai rakstus lasīt— jaunas ziņas
Burvis — nelaime, kāds ienaidnieks.
Bute — trūkums pie galda.
Butes ķert — nepatikšanas darbā.
Butes ēst — neizdevīgs pasākums.
Butes žāvēt — veikalnieciski panākumi.
Butaforijas (skatuves piederumus) — veltīgs darbs.
Būvēt — garš mūžs.
Būvmeistaru redzēt — viss labi izdosies.
Būvmeistaru redzēt nākot — naudas trakums.
Būvmeistars uz stalažām – nelaime.
Būvi apskatīt — pārmainīt dzīvokli.
Būvei kokus vest — darījumus paplašināt.
Būves kokus sacirst — parādi.

 



SAISTĪTIE RAKSTI:
Mēness un sapņi Sapņu tulks
Kā pareizi tulkot sapņus