Parabēni. Kas tie tādi un ar ko tos ēd?!

Parabēni

Parabēni. I daļa

Kas tie tādi ir?

Iesākumā neliels skaidrojums par to, kas tie parabēni ir un kā tos atrast. Parabēni ir triviālais nosaukums organisko vielu klasei, kurus jau no pagājušā gadsimta 50-tajiem gadiem plaši izmanto kā konservantus kosmētikā, pārtikas produktos un arī zālēs.

Tātad var teikt, ka parabēnus mēs gan ēdam gan smērējam jau desmitgadēm ilgi. Zemāk attēlā redzamajā formulā burts R simbolizē molekulas daļu, kura dažādiem parabēniem ir atšķirīga.

Parabēni

Parabēnu vispārīgā formula

Populārākie izmantotie parabēni ir metilparabēns (E218), etilparabēns (E214), propilparabēns (E216), butilparabēns un heptilparabēns (E209). Estrogēnā aktivitāte (to aplūkosim vēlāk) pieaug līdz ar R izmēriem, t.i. virzienā no metilparabēna uz heptilparabēnu.

Parabēni nātrija sāļu veidā maskējas arī zem E vielu kodiem E215, E217 un E219.

Dažādu produktu sastāvos parabēnus var apzīmēt arī ar salikteni, kura beigās ir rakstīts -p-hidroksibenzoāts (angliski -p-hydroxybenzoate) vai -para-hidroksibenzoāts.

Burtiņa p un para vietā var būt arī cipars 4 – šādi izpaužas ķīmiskais plurālisms, kad vienu un to pašu vielu var nosaukt desmit dažādos veidos.

Populārs ieskats “parabenoloģijas” vēsturē

Plašāku sabiedrības uzmanību parabēni izpelnījās pirms desmit gadiem. Trauksmi par to iespējamo kaitīgumu sacēla 2004. gadā publicētais bioķīmiķes Filipas Derbres un līdzautoru pētījums Concentrations of Parabens in Human Breast Tumours, kas netieši saistīja krūts vēža audu paraugos atrastos parabēnus ar šo slimību.




Aizdomas par parabēnu lomu vēža izraisīšanā raisīja to spēja imitēt sievišķā hormona estrogēna iedarbību, kura loma krūts vēža veicināšanā ir pierādīta. Tika izteikta versija, ka parabēni organismā iekļūst caur ādu, lietojot dezodorantus.

Par sensāciju ar entuziasmu ziņoja Eiropas (un ne tikai Eiropas) dzeltenā prese un dabiskās kosmētikas ražotāji. Tipisks parabēniem veltīts tabloīda raksts saucās: “Ķimikālija, ko izmanto dezodorantos, ir atrasta visu krūts vēža slimnieču audzējos!!!” Nelaime (jeb laime) ir tā, ka tas neko nepierāda. Visos audzējos ir atrodama arī ķimikālija, ko sauc par ūdeni. No tā, protams, neizriet, ka pētījumus par iespējamo parabēnu kaitīgumu var ignorēt. Protams, ka nē! Arī varas iestādes pēdējos gados ir ieviesušas zināmus ierobežojumus šo vielu izmantošanai.

Turpinājumu lasīt šeit.

Autors: tava-pasaule.lv / Publicēts 2015. gada 11. jūnijā.

SAISTĪTIE RAKSTI:
Mēness un skaistumkopšana Parabēni. II daļa

Komentēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir apzīmēti ar *