Mēs nevaram dzīvot bez emocijām, bez dabas un citiem cilvēkiem. Forums „Bioekonomika – inovāciju iespējas” Cēsīs

2019. gada 13. martā Vidzemes koncertzālē „Cēsis” vairāki starptautiski atzīti eksperti un inovatori dalījās savās zināšanās par to, kā attīstās bioekonomika un kādas ir ar to saistītās inovāciju iespējas. Par ko tika runāts?

Resursi

Daudz tika runāts par mūsu planētas bioloģiskajiem resursiem. Ka mēs dzīvojam pārāk izšķērdīgi un vērtīgos dabas resursus tērējam nesaprātīgi un bezatbildīgi. Ka mēs radām nenormāli daudz atkritumu. Ka plastmasa un citi dabai nedraudzīgi materiāli ir nopietns apdraudējums videi. Un, ka vides piesārņojumu var mazināt vai pārtraukt, attīstot bioekonomiku. Tas ir – jāatrod jauni veidi, kā pārtiku, enerģiju un preces ražot, nenodarot kaitējumu apkārtējai videi. Un kā lietderīgāk izmantot jau saražotos produktus un preces.




Eksperti uzsvēra, ka Latvijai šai ziņā ir daudz labu iespēju. Vides kvalitātes un atkritumu apsaimniekošanas nodaļas vadītāja Natālija Cudečka-Puriņa stāstīja par aprites ekonomiku – industriālo simbiozi, kad viena uzņēmuma atkritumi kļūst par cita uzņēmuma resursiem. Cilvēki izdomā, kā no kāda produkta ražošanas atkritumiem radīt jaunu produktu.

Kā veiksmīgi piemēri tika minēti „Smiltenes piens”, kurš sūkalas izmanto smūtiju gatavošanai, un Valmiermuižas alus darītava, kura savu produktu ražošanas procesā radušos pārpalikumus – drabiņas, nogādā maizes ražošanas uzņēmumam, un rezultātā top cepumi.

Zaļā domāšana un dzīvošana

Kopumā viss forumā grozījās ap zaļāku domāšanu un dzīvošanu. Uzstājās arī Itālijas ārstniecības augu audzētāju asociācijas priekšsēdētājs Dr. Andrea Primavera. Viņš stāstīja par to, ka katrā augā ir kas vērtīgs un ka nākotnē nepieciešamība pēc ekoloģiski audzētiem augiem pasaulē tikai palielināsies.

Bioekonomikas eksperte Dr. Lene Lange norādīja, ka priekšrocības gudri izmantot bioloģiskos resursus esot tieši mazajiem uzņēmējiem un, ka milzīga nozīme ir spējai cieši sadarboties ar citiem līdzīgi domājošiem uzņēmumiem.

Pasākums ilga visu dienu, no rīta līdz vakaram, un noritēja ļoti pozitīvā un pacilātā gaisotnē. Ēdināšana bija vienkārši izcila. No rīta visi tika cienāti ar kafiju un brokastu uzkodām. Pusdienās varēja baudīt dažādus veģetārus un bezglutēna ēdienus (daži foto ir pievienoti galerijā, skatiet zemāk). Visa pasākuma laikā varēja snaikstīties gar cepumiņiem un visādiem citādiem veselīgiem kārumiem.


Sliekas – nākotnes olbaltumvielu avots

Īpašu apmeklētāju interesi izraisīja Latvijas Lauksaimniecības universitātes vadošās pētnieces Ilgas Gedrovicas prezentācija par slieku izmantošanu pārtikā.

Savā prezentācijā viņa uzsvēra, ka ar katru gadu pieprasījums pēc pārtikas palielinās, jo mūsu kļūst arvien vairāk. Ap 2050. gadu pasaules iedzīvotāju jau būšot ap 9 miljardiem. Un kādam tad jābūt labam pārtikas produktam? Labam produktam ir jābūt kvalitatīvam, veselīgam, bagātam ar šķiedrvielām, „lēnajiem” ogļhidrātiem un augstu olbaltumvielu saturu.

Kur ņemt olbaltumvielas?

Klasiskie olbaltumvielu avoti ir gaļa, zivis, olas, piena produkti, pākšaugi, rieksti. Turpinot iegūt olbaltumvielas klasiskā veidā no dzīvnieku valsts produktiem, zemes resursi drīz vien izsīks. Tāpēc zinātnieki aktīvi strādā pie tā, lai atrastu iespējas tikt pie olbaltumvielām netradicionālos veidos.

Iedvesmojoties no Āzijas valstīm, kur kā olbaltumvielu avots plaši tiek izmantoti pārtikā dažādi kukaiņi, tārpiņi un vaboles, Ilga izdomāja, ka Latvijā analogs varētu būt sliekas. Izrādās, ka sliekās ir augsts olbaltumvielu saturs, tās satur visas neaizvietojamās aminoskābes un tādus mikro un makroelementus, kā Fe, Mg, P, K, Cu. Protams, ka pārtikā izmantojamās sliekas netiek raktas no zemes, bet audzētas speciālos apstākļos laboratorijā.

Bioekonomika. Kēksiņš no sliekām

Kēksiņš no slieku miltiem. Dekors – sublimēta slieka

Ilga pasākumam bija sagatavojusi arī mazus kēksiņus, gatavotus no slieku miltiem un sūkājamās karameles ar slieku izkaltušajām miesiņām (sublimētām sliekām) caurspīdīgajā masā. Publika uz šo cienastu skatījās visai skeptiski.
Bioekonomika. Karameles

Karameles




Tiem, kas škurināja degunus, Ilga norādīja, ka mēs jau ikdienā lietojam kukaiņus un ne tikai tos vien. Vienkārši to neapzināmies. Piemēram:

💥Aveņu garšas radīšanai saldējumos, konfektēs un vitos produktos, tiek izmantots bebru anālo dziedzeru sekrēts jeb „costereum”.

💥Glancētais spīdums uz konditorejas izstrādājumiem vai augļiem – šellaka jeb Kerria Lacca vaboles izkārnījumi.

💥Karmīnu jeb E120, kas piešķir sarkanu krāsu produktam – iegūst no mazu, sarkanu vabolīšu pulvera.

💥Lai dabūtu melnu ēdienu, piemēram – melnu saldējumu, melnus cepumus utt., tam pievieno vielu, kas iegūta no sekrēta, ko izšļāc astoņkājis. Brūnai krāsai – sekrēts no tintes zivs.

💥Kviešu milti satur aptuveni 150 un vairāk kukaiņu daļiņu uz 100 g produkta.

💥Apiņos ir papilnam laputu, kaltētās garšvielās, augos – kukaiņu izkārnījumu vai to ķermeņa daļiņu.

💥Saldēti dārzeņi (piemēram, brokoļi) satur vidēji 60 vai pat vairāk laputu, tripšu vai ērču uz 100 g produkta.

💥Līdz pat 10% un vairāk inficētas ar kukaiņiem ir zaļās pupiņas, kuras var konstatēt maltajā kafijā (saskaņā ar ASV Pārtikas un zāļu pārvaldes pētījumiem).

Ēdīsim mazāk gaļas

Ilga Gedrovica savā prezentācijā aicināja samazināt gaļas patēriņu ikdienā, iekļaut ēdienkartē vairāk augu valsts proteīnu – pupas, mūsu pašu pelēkos zirņus un būt atvērtiem jaunu olbaltumvielu avotu lietojumam.

Noteikti, ka nākotnē arvien vairāk tiks samazināts gaļas patēriņš un meklēti varianti, ar ko to aizstāt. Pēdējo gadu tendence ir tāda, ka plaši tiek popularizēts veģetārisms un vegānisms. Tagad tas kļūst īpaši aktuāli nevis tikai ētisku apsvērumu dēļ, vai lai rūpētos par mūsu veselību, bet galvenokārt tāpēc, lai rūpētos par mūsu visu mājām – Zemi.

Noslēgums

Pasākuma noslēgumā bija arī negaidīti notikumu pavērsieni. Ekonomikas eksperte, Kopenhāgenas ideju laboratorijas “Nordic Bildung” līdzdibinātāja Lene Rachel Andersen, kurai bija jāteic foruma beigu runa par to, kas mūs sagaida pēc 50 gadiem, kavējās. Viņa bija nokavējusi lidmašīnu, tad autobusu un foruma programma mazliet mainījās. Diskusijas ar vīna baudīšanu, kas bija paredzētas pašās beigās – pēc ekspertes runas, tika pārceltas uz augšu. Kad ieradās Lene, atmosfēra Cēsu koncertzālē bija kļuvusi vēl pozitīvāka.

Noslēdzot forumu, Lene Rachel Andersen ierosināja iedomāties, ka mēs aizceļojam pagātnē uz 1919. gadu. Kā mēs izskaidrotu tā laika cilvēkiem to, ko darām tagad ar tā laika vārdiem un izpratni? Tiešām – kā? Kā tad mēs ar savu pašreizējo izpratni varam saprast, kas būs pēc 50 gadiem? Vēl viņa aicināja aizdomāties par to, kas notiek ar mūsu datiem, kurus nepārtraukti radām, lietojot tehnoloģijas. Un par to, ka arī tehnoloģiju pasaulē ir svarīgi nepazaudēt cilvēcību, jo saskarsmē acu kontakts un klātesamība tomēr ir ļoti svarīgas lietas. Mēs nevaram dzīvot bez emocijām, bez dabas un citiem cilvēkiem.

Fotogalerija:

©TavaPasaule.lv. / Publicēts 15.03.2019.

SAISTĪTIE RAKSTI:
Diēta, veselība un atslodze Mēness kalendārs 2019
Mājās gatavots mandeļu piens Kā atbrīvoties no liekā svara
Pēcsvētku fitoterapija: 3 tēju maisījumi Veselīgs dzīvesveids:raksti, atslodzes kalendāri
3 veidi kā uzlādēt sevi ar Saules enerģiju





Komentēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *