Māllēpes – veselām plaušām un kuņģim, skaistai ādai un matiem

Aprīļa beigās, maija sākumā grāvmalas, tīrumi un ceļu uzbērumi daudzviet ir mazu, dzeltenu saulīšu pilni. Tās ir māllēpes – ārstniecībā plaši izmantojams augs, kam piemīt milzum daudz vērtīgu īpašību. Tieši par tām šajā rakstā: nosaukumi, iedarbība, pielietošana, receptes.

Nosaukumi jeb kā vēl tiek sauktas

Māllēpēm ir daudz citu, mazāk pazīstamu un dzirdētu nosaukumu: lēpenes, baltvēderes, tūsku lapas, mālenes, valandu lapas, vālodžu lapas u.c. Latviskais nosaukums cēlies no tā, ka māllēpēm patīk augt mālainās augsnēs. Īpaši, ja tās ir mitras un vieta ir saulaina.

Interesanti, ka krieviskais nosaukums Мать-и-мачеха (latviski – māte un pamāte) tiek skaidrots ar to, ka, pieliekot māllēpju lapām plaukstu, pēc sajūtām viena to puse liekas vēsa (pamāte), bet otra – silta (māte).

Latīniski – Tussilago farfara L. Zinot, ka māllēpju latīniskais nosaukums Tussilago ir cēlies no latīņu vārda tussis, kas nozīmē „klepus”, uzreiz kļūst skaidrs, kādiem mērķiem māllēpju drogas un preparāti galvenokārt ir domāti – cīņai ar klepu. Bet ne tikai tam.

Efekti, iedarbība, pielietojums. Ko ārstē māllēpes

Viens no galvenajiem māllēpes efektiem ir – mīkstinošais. Lietojot iekšķīgi klepus ārstēšanai, tā mīkstinās klepu un atvieglos stāvokli. Lietojot ārīgi ādas slimību ārstēšanai – mīkstinās ādu. Skalojot ar novārījumu matus – mīkstinās matus.




Māllēpes – veselām plaušām, kuņģim, nierēm, ādai

Māllēpes iedarbība ir sviedrējoša, antibakteriāla, pretiekaisuma, spazmolītiska un atkrēpojoša. To preparāti palīdz akūtu elpceļu saslimšanas gadījumos, jo veicina krēpu sašķidrināšanos un atvieglo atklepošanu.

Māllēpes lieto:
  • ja moka sauss, kairinošs klepus un elpas trūkums;
  • laringīta, plaušu emfizēmas, plaušu tuberkulozes, astmas, hroniska un akūta bronhīta ārstēšanai;
  • pret grēmām, gastrīta un citu kuņģa slimību gadījumos. Arī tad, ja bieži kalst mute un lūpas, kas liecina, ka kuņģī ir daudz gļotu;
  • nieru un urīnpūšļa slimību ārstēšanai;
  • ārīgi uzlējumu un novārījumu lieto vannām neregulāru mēnešreižu, reimatisma, ādas slimību, furunkulozes, sīku brūču un čūlainu iekaisumu ārstēšanai;
  • ja ir iekaisušas vēnas, augoņi, izsitumi, izsutumi vai sastrutojumi – liek virsū smalki saberztas vai arī nedaudz samīcītas svaigas lapas;
  • pret galvassāpēm – liek uz pieres māllēpju lapas.

Māllēpju droga satur gļotvielas, miecvielas, rūgtu glikozīdu tusilagīnu, organiskās skābes, saponīnus, flavonoīdus, karotinoīdus, askorbīnskābi, triterpēnus, minerālvielas un citas vielas. Lapas uzkrāj mikroelementus – varu, sudrabu, selēnu, hromu. Niecīgos daudzumos satur pirozolīna alkaloīdus, tāpēc dažās valstīs māllēpes atļauts lietot tikai pēc speciālistu norādījumiem.

Māllēpes: ziedi

Ievākšana

Ziedus ievāc to ziedēšanas sākumā aprīļa beigās un maijā, kamēr zieds vēl nav pilnībā atvēries, jo pilnībā atvēries zieds žūstot pārvēršas pūkās un lietošanai nav derīgs. Lapas vāc jūnijā vai jūlija sākumā, noplūcot vai nopļaujot kopā ar aptuveni 5 cm garu kātu.

Žāvē tumšā, labi vēdināmā vietā, izklājot plānā kārtiņā un vienreiz dienā apmaisot. Vai arī žāvē kaltēs 50 – 60 grādu temperatūrā.

Gatavo drogu uzglabā stikla traukā, papīra kulē vai auduma maisiņos.

Receptes

Pretklepus māllēpju ziedu tēja: termosā ieber 1 tējkaroti kaltētu ziedu, aplej ar glāzi verdoša ūdens un ļauj ievilkties stundu. Nokāš, sadala četrās porcijās un dienas laikā izdzer.

Pretklepus māllēpju lapu tēja: 3 ēdamkarotes sasmalcinātu lapu aplej ar 3 glāzēm ūdens. Vāra līdz paliek puse no sākotnējā šķidruma. Nokāš un lieto pa ēdamkarotei ik pēc 2-3 stundām.

Lapu pulveris pret klepu: ārsts A. Tereško akūta klepus vai astmas lēkmes gadījumā iesaka lietot saberztu māllēpju lapu pulveri. Jālieto pa ¼ tējkarotes ik pēc 2-3 stundām. Šis pulveris kavē zeltainā stafilokoka attīstību. Ja, lietojot novārījumu vai pulveri, klepus pastiprinās, tad tas tiek uzskatīts par labu simptomu pēc kura astmas lēkmes intensitāte mazinās.

Māllēpes: ziedu tēja

Kompleksā tēja akūta un hroniska bronhīta gadījumā:

10 g māllēpju lapu,
20 g šaurlapu ceļteku lapu,
30 g tīruma kosu lakstu,
40 g gaiļbiksīšu ziedu.
1 ēdamkaroti augstākminēto drogu maisījuma aplej ar glāzi verdoša ūdens. Ļauj ievilkties 20-30 minūtes. Nokāš un dzer karstu pa pusglāzei 3 reizes dienā pirms ēšanas.

Tēja gastrīta gadījumā: gatavo drogu maisījumu, ņemot uz vienu daļu kliņģerīšu ziedu divas daļas māllēpju lapu. Lieto kā parastu tēju 3-4 nedēļas. Tējai piemīt dziedējoša un nomierinoša iedarbība.

Matu spēcināšanai, mīkstināšanai un blaugznu novēršanai: sauju ziedu aplej ar litru ūdens. Vāra 6-8 minūtes, atdzesē un skalo matus pēc mazgāšanas. Ar šo pašu novārījumu var mitrināt ķermeni stipras niezes gadījumā.




Autors: tava-pasaule.lv / Publicēts 04.05.2017. / Atsauces: H. Rubine, V. Eniņa “Ārstniecības augi”, A.Tereško “Dieva dārza ārstniecības augi”, J. Resnais “Ārstniecības augi un drogas”

SAISTĪTIE RAKSTI:
Ārstniecības augi Kraukšķīgie gardumi – redīsi
Mēness kalendārs 2017 Atslodze 2017
Ātrie mazsālītie gurķi Ziedi uzturā – ēdamais skaistums





Komentēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir apzīmēti ar *