Kraukšķīgie gardumi – redīsi

Kraukšķīgie gardumi – redīsi

Redīsi noteikti ir pieskaitāmi pie pavasara TOP produktiem. Lai gan tajos nav diez ko daudz uzturvielu, toties tie ir teicams C vitamīna un šķiedrvielu avots. Apēdot piecus vidēja izmēra redīsiņus, mēs uzņemam aptuveni 18 mg C vitamīna.




Redīsi

Bez C vitamīna un šķiedrvielām, ēdot redīsus, mēs uzņemam arī kāliju, dzelzi un folātus jeb tā saucamo folskābi – B vitamīnu, kas pārvēršas par fermentu, lai palīdzētu organismam veidot sarkanos asinsķermenīšus un veikt citas svarīgas vielmaiņas funkcijas. Redīsos esošie sēra savienojumi samazina risku saslimt ar vēzi. Turklāt, pateicoties zemajai enerģētiskajai vērtībai, tie ir lielisks diētisks produkts no kura nav iespējams uzbaroties, tātad to var droši iekļaut gandrīz jebkurā diētā.

Kāpēc gandrīz jebkurā, bet ne visās? Tāpēc, ka atkarībā no zarnu trakta jūtīguma, dažiem cilvēkiem redīsi var izraisīt pastiprinātu vēdera uzpūšanos un gāzu veidošanos, kas pie atsevišķām zarnu saslimšanām var pasliktināt slimības gaitu. Šajā gadījumā jāieklausās savā organismā un redīsu ēšanā jāievēro mērenība vai jākonsultējas ar dietologu. Lai cik tas dīvaini neliktos, bet pret redīsiem var būt arī alerģija. Tas tāpēc, ka tajos ir tādas vielas kā salicilāti – savienojumi, kas ir līdzīgi aspirīna aktīvajai sastāvdaļai. Tāpēc tiem, kam ir alerģija uz aspirīnu, redīsu ēšana var izraisīt līdzīgas alerģiskas reakcijas.

Kā audzēt

Redīsus var sēt jau agri pavasara sākumā pa tiešo gruntī, jo tie ir aukstumizturīgi. Sēklas sāk dīgt jau +2 grādu temperatūrā, jaunie asniņi ir ļoti izturīgi un saglabā savu dzīvotspēju pat tad, kad termometra stabiņš nokrīt dažus grādus zem nulles. Tomēr to optimālā augšanas temperatūra ir vismaz +18 grādu, bet ne augstāka par +25°C. Tad tie jūtas vislabāk un aug griezdamies.

Redīsi jāsēj līdz 2 cm dziļumā aptuveni 15 cm attālās rindās ar 4-8 cm attālumu starp sēklām. Augsnei pirms tam ir jābūt uzraktai un uzirdinātai. Audzējot siltumnīcās vai lecektīs, jāseko, lai mazajam draudziņam pietiktu mitruma un nebūtu par karstu, tātad – jānodrošina vēdināšana. Tā kā redīsi aug diezgan ātri, tad tos grauzt varēs aptuveni 30 dienā pēc sēklu uzdīgšanas. Lai paildzinātu redīsu baudīšanas priekus, tos ieteicams sēt nevis uzreiz lielu daudzumu, bet pa nelielām partijām, piemēram, ik pēc 10 dienām iesēt vēl kādu bariņu.

Kā ēst

Kur izmanto redīsus

Redīsi ir dažādi – apaļi, gareni, sarkani un balti. Garšīgākie ir pavasara jaunie redīsiņi ar spilgti sarkanu, cietu miziņu, kas norāda uz to, ka produkts ir svaigs. Tie ir maigi, sulīgi un spirdzinoši. Izmantojami kā pikanta piedeva pie zupām, putrām, otrajiem ēdieniem, salātos, uz maizītēm, gan pie dažnedažādām uzkodām. Sagriezti ripiņās vai mazos gabaliņos tie var kalpot kā glīts dekors un pavasarīgs akcents pie visizsmalcinātākajiem ēdieniem.

Ēdama ir ne tikai redīsu sakņu daļa, bet pat lapas, kuras arī ir bagātas ar C vitamīnu, dzelzi un plus vēl kalciju un beta karotīnu. Tātad jauno redīsu lapiņas var droši griezt klāt salātiem. Bet redīsu sēklas var diedzēt cauru gadu un dīgstus izmantot uztura bagātināšanai.

Redīsu sulu var izmantot organisma attīrīšanā un ārstēšanā. To iegūst no saknēm un lapām, tomēr vienu pašu to nav vēlams dzert, jo tā ir pārāk spēcīga un asa. Redīsu sulu ieteicams kombinēt ar citām dārzeņu sulām. Piemēram, amerikāņu zinātnieks N. Vokers, sulu terapijas un svaigēšanas speciālists, iesaka to jaukt ar burkānu sulu. Šāds maisījums atbrīvo organismu no gļotām, nomierina, dziedē un palīdz atjaunot gļotādas.

Izvēloties redīsus veikala plauktos, jāpievērš uzmanība to krāsai un stingrumam. Ja redīss ir ar lapām, tad tām jābūt zaļām un svaigām, bet pašam dārzenim – ar stingru, veselu un nebojātu mizu.

Autors: tava-pasaule.lv / Publicēts 2016. gada 12. aprīlī.



SAISTĪTIE RAKSTI:
Brokastu TOPs Jāņu siers
Granātāboli veselībai Atslodzes dienas
Ķermeņa masas indeksa kalkulators Slaiduma kokteilis

Komentēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir apzīmēti ar *