Eksperiments: 200 dienas bez jaunām mantām

„Dažus mēnešus atpakaļ man nācās iziet cauri vissmagākajai dzīves pieredzei savā mūžā: nomira mans tēvs. Bet mūsdienu sabiedrībā nav pieņemts ilgstoši apraudāt savus tuviniekus: ir jāstrādā. Bez tam vēl arī ir jāsavāc kaudze dokumentu un papīru, lai informētu par notikušo attiecīgās iestādes.

Kad biju tikusi ar to visu galā, nolēmu arī tēva dzīvokli iztīrīt un atbrīvot no vairs nevienam nevajadzīgajām mantām”: tā iesāk savu stāstu blogere Assya Barrette un turpina: “Tas ir ļoti nepateicīgs darbs. Šķirojot mantu kaudzes, jutu, ka burtiski smoku nost. Gandrīz katrs priekšmets bija saistīts ar noteiktām atmiņām. Man priekšā bija daudz darba.

Pagāja vairākas nedēļas, līdz man izdevās pilnībā atbrīvoties no visa, kas bija sakrājies mana tēva vientuļnieka midzenī. Kaut ko vajadzēja pārdot, kaut ko izdevās atdāvināt, bet kaut ko nācās vienkārši izmest laukā. Kastes un kastītes ar traukiem, drēbēm, kancelejas piederumiem, mēbeles un tonnām vēl viskautkā.




Patiesībā es izmetu ārā visu to, ko mans tēvs bija krājis desmitgadēm. Lai šīs lietas nopirktu, viņš savulaik bija tērējis savu enerģiju, savu laiku un naudu. Un tagad man, pieliekot vēl lielākas pūles, nākas no tā visa atbrīvoties un utilizēt. Mēs iznīcinām planētu, esam gatavi neko neatstāt nākamajām paaudzēm – un viss tikai tāpēc, lai pirktu lietas, kuras izmantojam reti vai kuras vispār nekad tā arī neizmantosim. Par dažām no tām aizmirstot jau tajā pašā dienā, kad tās nopirkām.

Es sapratu, ka tas man nav pieņemami un nolēmu uzsākt eksperimentu – 200 dienas nepirkt neko jaunu.
200 dienas bez jaunām mantām

200 dienas bez jaunām mantām

Kā jau visi, kuriem ir stabili ienākumi, es nekad neesmu bijusi pārāk disciplinēta patērētāja. Kā jau visi, es esmu pirkusi lietas, kuras nevaru sev atļauties, tai pat laikā domājot: „Un kāpēc gan nē?”. Tieši tāpēc man pašai bija ļoti interesanti, vai spēšu visu šo laiku izturēt bez tirdzniecības centriem.

Man izdevās. Visu šo laiku es neko nepirku, izņemot, pārtikas produktus, zāles un pašus nepieciešamākos higiēnas piederumus. Visu, kas man bija nepieciešams, es vai nu aizņēmos, vai arī pirku caur sludinājumiem jau lietotas preces. Tā bija pārsteidzoša pieredze. Un lūk 7 mācības jeb atklāsmes, pie kurām nonācu šī 200 dienu garā eksperimenta laikā:

1. Pasaulē jau tā ir pārāk daudz mantu

Pa to laiku, kamēr nodarbojos ar tēva īpašuma izpārdošanu, esmu apmeklējusi daudz jo daudz dažādu labdarības veikaliņu un mājas lapu ar sludinājumiem. Pat Feisbukā ir milzīgs bars ar cilvēkiem, kuri pārdod viens otram savas mantas.

Godīgi sakot, esmu šokā no tā, cik patiesībā daudz un dažādu mantu mēs saražojam. Drēbju kaudzes, mēbeļu, trauku, kastroļu tonnas – prātam neaptveramu mantu okeānu, kuru grūti iztēloties. Lielākā daļa no visa tā agri vai vēlu nonāk izgāztuvē. Diezin vai mums būtu vajadzīgs vēl vairāk mantu.


2. Mēs esam atkarīgi no pirkumiem

Kad savu vajadzību pēc jauniem pirkumiem pamēģināju aizvietot ar lietotu mantu iegādi un sāku biežāk apmeklēt labdarības veikalus, mani pārsteidza tas, cik daudz nevajadzīgā ir mums apkārt. Šajos veikalos ir pilns ar mantām, kas vēl ir iepakojumos, kurus neviens un nekad vēl nav vēris vaļā. Esmu uzgājusi neizpakotas, pilnīgi jaunas pat aromātiskās sveces!

Man šķiet, ka pats pirkšanas akts bieži ir pilnīgi nesaistīts ar mūsu vajadzībām un pat vēlmēm. Tas vienkārši remdē atkarību.

3. Pastāv nepamatoti aizspriedumi pret lietotām mantām

Kad aprakstīju savu pieredzi blogā, daudzi komentāros man rakstīja, ka ir nehigiēniski pirkt jau lietotas preces. Jo, redz, tas viss esot „piemēslots ar svešiem mikrobiem”. Tas ir vairāk kā dīvaini!
Cilvēki, kas atdod savas drēbes humānajai palīdzībai, dara to ar smaidu sejā! Kāpēc tad mums būtu jāuzskata, ka tas ir domāts nabagiem, bet tikai ne mums?

4. Viss vajadzīgais papilnam ir tepat blakus

Šo 200 dienu laikā es sapratu, ka man nav nepieciešami lielveikali. Visus nepieciešamos produktus var nopirkt netālu no mājām, viena – divu kvartālu robežās. Iepirkties šādos veikalos ir pat patīkamāk: tajos bieži vien ievēro lielāku tīrību, arī attieksme pret produktiem un klientiem ir rūpīgāka.




5. Nekas nav jauns un nekas nav dārgs

Pa šo pusgadu mans bankas konts, protams, uzelpoja. Es neizmantoju kredītkartes un neizjūtu nekādu finansiālo spiedienu. Es dzīvoju viegli (morālā nozīmē, darbu neesmu pametusi) un beidzot apzinos: krietni labāk ir dzīvot bez šopinga, nekā ar to, turklāt vēl nepārtraukti izjūtot bailes palikt bez naudas.
Vienkārši lietas nav tā vērtas.

6. Tas ir lieliski: maksāt nevis korporācijai, bet konkrētam cilvēkam

Kad jūs iepērkaties pēc sludinājumiem, tad atklājat, ka lielāka daļa pārdevēju ir kārtīgi un godprātīgi cilvēki, kas grib jums pārdot patiešām noderīgu un vērtīgu lietu. Viņi ir pilnīgi normāli un gatavi jums atdot kaut ko jaunu par to pašu cenu par kādu nopirkuši vai pat piedāvājot atlaidi. Viņi vienkārši ir nopirkuši kaut ko lieku, kas izrādās viņiem nav vajadzīgs vai neder un ir priecīgi par iespēju atgriezt atpakaļ savu naudu.

Jūsu darījums aplaimos viņus vairāk kā kasieri lielveikalā. Un pat vairāk kā kādu pārdošanas menedžeri, kas jums mēģina iesmērēt televizoru, kuru jūs nemaz negrasāties pirkt.

Un tas ir tik patīkami: zināt, ka tava nauda ieripo nevis kādas bezpersoniskas korporācijas rīklē, bet šī normālā cilvēka kabatā.

7. Es patiešām vairs neizjūtu vajadzību pēc visiem šiem „labumiem”

Jā, ir lietas, kuras jūs nevarat iegādāties, ja tās ir jau lietotas. Daudz lietu. Parasti tās visas saistītas ar personīgo higiēnu. Lai tās nopirktu, man burtiski nācās sevi piespiest to darīt. Es atklāju, ka vairums no lietām pieskaitāms kategorijai “labi ka tās ir”, bet mūsu patiesās vajadzības ir minimālas.

Uzskatu, ka minimālisms ir optimālais dzīvesveids. Lai to saprastu, man nācās zaudēt tēvu, bet ceru, ka jums nebūs jāiziet cauri kam tādam, lai nonāktu līdz līdzīgām atklāsmēm. Bet varbūt jūs izšķirsieties par savu 10, 30 vai pat 200 dienu izaicinājumu?

Avots: collective-evolution.com

Tulkojums: Tava-pasaule.lv / Publicēts 18.09.2015.

SAISTĪTIE RAKSTI:
Kā mainīt dzīvi mēneša laikā 6 personīgās  efektivitātes likumi
Laika zagļu TOPs Kā iemācīties celties agrāk




Komentēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *