Apzinātība, meditācija – ko tas nozīmē bērnam?

“Ja katram astoņus gadus vecam bērnam tiktu mācīta meditācija, mēs varētu paaudzes laikā novērst vardarbību pasaulē” /Dalailama/.

Iedomājieties, ja meditācijas prakses būtu skolas priekšmets katra bērna skolā…

Nekas cits nav vajadzīgs, lai saprastu, cik atšķirīga var būt katra iekšējā pasaule! Ja katrs bērns spētu pieslēgties apziņas okeānam, kas caurstrāvo visu,- tad vēlme nodarīt ļaunumu izzustu. Meditācija ļauj caur patiesības pieredzi atklāt, kas mēs patiesībā esam. Praktizējot, tā palīdz uzlabot bērnu sociāli emocionālo veselību, palīdz regulēt emocijas, mazina trauksmi utt.

Apzinātība, meditācija – ko tas nozīmē bērnam

Foto: Janko Ferlic, pixabay.com






Emociju regulācija ir cilvēka spēja saprast un pieņemt savu emocionālo pārdzīvojumu, pārvaldīt un kontrolēt negatīvās emocijas.

Bērniem savukārt ir ierobežota šī spēja atpazīt dažādus emocionālos stāvokļus. Bērni ar zemu izpratni par emociju dažādību, parasti ir trauksmaināki un viņiem ir grūtības atdalīt savas emocijas no realitātes. Ikdienas situācijas var būt izaicinājums trauksmainam bērnam.

Psiholoģe Baiba Kalnciema uzskata, ka viens no mūsu dzīves lielākajiem izaicinājumiem ir spēja iemācīties veiksmīgi emocijas atpazīt un regulēt tās.

Emociju regulācija un procesi, kas norisinās ikviena bērna attīstības periodā ir ļoti spēcīgi. Ļoti spilgti var novērot šīs pārmaiņas pusaudža attīstības posmā, kad paaugstinās trauksmes izjūta, depresivitātes izjūta un tiek novērotas grūtības garastāvokļa pārvaldīšanā.

Mūsu uzdevums kā pieaugušajam būt blakus un atbalstīt bērna emocijas. Mēs nedrīkstam nosodīt un pārmest par to, ka bērns, pusaudzis, piemēram, vēlas dusmoties vai skumt. Drīkst un vajag! Vienīgais viņam būtu jāsaprot un jāmācās nosaukt savas emocijas vārdos…un to bieži varam palīdzēt mēs…

Vai apzinātība un meditācija var palīdzēt manam bērnam?

Ja atbildat JĀ kaut uz vienu no šiem jautājumiem, tad meditāciju programma ir piemērota Jūsu bērnam.

✔ Vai jūsu bērnam ir grūtības koncentrēties?
✔ Vai jūsu bērnam ir grūtības noturēt uzmanību?
✔ Vai jūsu bērns bieži ir trauksmains vai uztraukts?
✔ Vai jūsu bērns bieži ir saspringts, nemierīgs vai aizkaitināms?
✔ Kad jūsu bērns ir nervozs, vai viņš mēdz uztraukties par daudzām lietām?
✔ Vai jūsu bērnam dažreiz var novērot tādas ķermeņa sajūtas kā, piemēram, galvassāpes, nelabums, apgrūtināta elpošana, sāpes krūtīs vai sirdsklauves?
✔ Vai jūsu bērns ir uztraucies par to, ka var nomirt?
✔ Vai jūsu bērns izvairās no situācijām, kuras viņu padara nervozu, piemēram, sociālā vide, drūzmēšanās, lifts?
✔ Vai jūsu bērns satraucas, kad ir jāiet uz skolu vai arī tad, kad jāpaliek mājās vienam pašam?
✔ Vai jūsu bērnam ir miega traucējumi?
✔ Vai jūsu bērns izjūt ciešanas, pārdzīvo, kad esat šķirti?

Mūsdienu sabiedrības problēma ir tā, ka mēs pastāvīgi esam ierauti sevī. Mēs esam tik aizņemti ar darbu un sabiedriskām aktivitātēm, ka nekad neizmantojam laiku, lai uzzinātu, kas patiesībā ir/atrodas mūsu esības centrā.

Lielākā daļa no mums iemācās būt kaut kas tāds, kāds patiesībā neesam. Mēs iemācāmies pielāgoties, pieņemt un ievērot sociālās normas. Mēs iemācāmies, kā “nēsāt” maskas citu cilvēku priekšā, aizmirstot būt patiesi pret sevi. Mēs iemācāmies būt sava ego vergi. Mēs kļūstam tik labi, lai bēgtu no sevis, ka mēs vairs nespējam noņemt nēsāto masku, jo tā mums tagad ir kļuvusi pārāk ērta.

Tāpēc mēs turpinām nodot sevi un ļaujam savam ego klīst. Mēs kļūstam nejutīgi pret pasauli un katru dzīvo lietu, kas tajā dzīvo, eksistē. Mēs pārdodam savu dvēseli ilūziju dēļ. Daudziem cilvēkiem nav cerību atgriezties kontaktā ar sevi, jo viņi ir aizbēguši pārāk tālu.

Kā būtu, ja mēs nekad nebēgtu no sevis? Kā būtu, ja mēs jau no mazotnes iemācītos būt mierā ar sevi?

Psiholoģe Baiba Kalnciema uzskata, ka, ja skolās mācītu meditāciju (kā par laimi tas jau notiek daudzās Āzijas valstīs), bērni spētu atklāt savas aizraušanās, intereses un radošo potenciālu. Viņi kļūtu drošāki un nebaidītos pieņemt lēmumus. Viņi iemācītos dzīvot pašreizējā brīdī, tā vietā, lai vienmēr gribētu sasniegt vietu, kur viņi neatrodas.

Meditācija daudziem ir palīdzējusi saprast dzīvi. Mēs savienojamies ar savu dvēseli, un tas ļauj mums tuvoties un sasniegt mūsu dzīves mērķus.

Bērni, kas regulāri praktizē meditāciju, ir mazāk pakļauti stresam, satraukumam un slimībām. Viņiem izdodas izveidot ciešākas saites ar līdzcilvēkiem. Kā arī viņiem ir nepieciešams mazāk sacensties ar saviem vienaudžiem.

Baiba Kalnciema uzskata, ka ir svarīgi spēt dot bērniem dāvanu, kas būtu izpratne par sevi. Psiholoģe cer, ka kādu dienu meditācijas prakse kļūs tikpat izplatīta kā zobu tīrīšana.

Vai mēs spējam iedomāties tos labumus, ko varētu nodot nākamajām bērnu paaudzēm, ja viņi regulāri praktizētu meditāciju. Ieguvumi būtu ārkārtēji!

Mums jādara viss iespējamais, lai meditācijas nonāktu skolās, jo, ja mēs vēlamies iemācīties dzīvot mierā ar citiem, mums vispirms ir jāatrod miers sevī.
Baiba Kalnciema
Autors: Baiba Kalnciema, psihologs (Mg. Psych.)
Mājas lapa: www.lovehome.lv
T. 29150469

SAISTĪTIE RAKSTI:
Kā nomierināt nervus Psihoterapija mājas apstākļos
Intuīcija Par miega nozīmi
Baha ziedu terapija Kategorija: Draugu raksti un sadarbība



Komentēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *